Vāc parakstus, lai daļa azartspēļu un akcīzes nodokļu tiktu ieskaitīta pašvaldību budžetos

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai daļa azartspēļu un akcīzes nodokļu tiktu ieskaitīta pašvaldību budžetos, kas esot nepieciešams, lai pašvaldībām būtu "pietiekams finansējums atkarību prevencijas programmu īstenošanai".
Parakstu vākšanu sākusi biedrība "Esi brīvs!". Organizācija vēlas, lai azartspēļu nodoklis un akcīzes nodoklis tiktu ieskaitīti ne tikai valsts pamatbudžetā, bet arī tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēles vai izsoles, tirgots alkohols un tabakas izstrādājumi, tādējādi novirzot pašvaldībām pietiekamu finansējumu alkohola, azartspēļu un citu atkarību prevencijas programmu īstenošanai un atkarību radīto seku novēršanai.

Idejas autori piedāvā grozīt likumu "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", paredzot, ka ienākumi no azartspēļu nodokļa 50% apmērā būtu ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 50% - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.

Tāpat ienākumus no valsts mēroga izložu nodokļa 75% apmērā būtu ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā ieskaitāmi visu pašvaldību budžetos proporcionāli tajās deklarēto iedzīvotāju skaitam. Līdztekus tam ienākumi no vietējā mēroga izložu nodokļa ieskaitāmi tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.

Biedrības ieskatā šādi pašvaldības varētu nodrošināt profilakses pasākumus vielu un procesa atkarības (tostarp azartspēļu atkarības) risku mazināšanai, kā arī sekmīgāk izstrādāt un ieviest risinājumus alternatīvo brīva laika pavadīšanas veidu integrēšanai sabiedrībā, veidojot izklaides un attīstības centrus teritorijās, kur azartspēļu zāle ir vieglāk pieejama alternatīva salīdzinājumā ar citām brīvā laika pavadīšanas iespējām.

Kā ziņots, ar šo gadu tika mainīts azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījums pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus 90% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 10% apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle. Iepriekš regulējums paredzēja, ka valsts budžetā tiek ieskaitīti 75%, bet pašvaldību - 25%.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija savulaik pieļāva, ka šādas proporciju izmaiņas motivēs pašvaldības vairāk lemt par spēļu zāļu aizliegšana savās teritorijās.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē