Zemnieki asi kritizē Plešu un neatkāpjas no savām prasībām 24

Šodien, tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Arturu Tomu Plešu (AP), lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kritizēja ministru un pieprasīja pildīt viņu izvirzītās prasības un atbildēt uz jautājumiem.

Sarunas gaitā ministrs iezīmēja Latvijas nākotnes vīziju uz zaļā kursa izvirzīto mērķu sasniegšanu. Viņam atbalstu pauda atsevišķas lauksaimnieku organizācijas, piemēram, bioloģiskie lauksaimnieki, biškopji u.c., norādot, ka lauksaimnieki ir dažādi un dažādas ir arī to izmantotās saimniekošanas metodes.

Taču lielo saimniecību pārstāvji stingri uzstāja uz to, lai ministrs atbild uz viņam iesniegtajiem jautājumiem un piedāvā problēmu risinājumus.

Ņemot vērā, ka sarunas laikā ministrs nesniedza atbildes, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš emocionāli paziņoja, ka negrasās veltīt savu laiku, lai klausītos teātri.

"Jūs neplānojat atbildēt uz jautājumiem, kurus mēs iesniedzām? Es negribu veltīt stundu sava laika, lai dzirdētu sarunas par un apkārt šiem jautājumiem. Mēs, septiņas organizācijas, uzrakstījām konkrētus jautājumus. Kad Jūs sniegsiet atbildes? Jūs runājat, ka mums kopā ir jārisina problēmas. Jūs sīkumus mums nespējat atbildēt. Tie ir sīkumi. Jūs runājat par balansu. Kur ir balanss? Tas, ka jūs atvēlat nodokļu maksātāju naudu sabiedrības dezinformēšanai, tur jūs redzat balansu," sašutumu pauda Lazdiņš.

Viņš ministram jautāja, kad tiks risināts tas, ko pieprasa zemnieku organizācijas, jo, pēc viņu domām, ministrs nav varējis atbildēt uz četriem jautājumiem, kas zemnieku organizācijām ir būtiski.

Taču Plešs pateicās par emocionālo viedokli un tikšanos beidza.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre aģentūrai LETA sacīja, ka trešdienas sanāksme izvērsās par smalku sabiedrisko attiecību gājienu un "preses konferenci" ar mērķi runāt par visu, bet ne konkrētu vēstuli, piesaucot augu aizsardzības līdzekļus, zaļo kursu, dialogu, un nepatiesi radot iespaidu, ka vēstules parakstītāji ir pret zaļo kursu.

"Tā ir gļēva rīcība no ministra. Mums ir steidzīgi jārisina esošā krīze, situācija ir sprādzienbīstama," uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka vēstules centrālais punkts ir turpmāk pie publikāciju satura izstrādes, kurš tiek veikts par valsts budžeta naudu caur Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF), iesaistīt zinātniekus un praktiķus.

"Nesaprotam, kā Plešš zinātnieku un sociālo partneru iesaisti var interpretēt kā cenzūru," komentēja biedrības pārstāve.

Biedrībā skaidroja, ka realitātē LVAF tiek izmantots, lai pasniegtu vienpusēju informāciju par vides jautājumiem, kur saturu par piešķirtajiem līdzekļiem veido vides organizācijas, bez vispusīgas un objektīvas zinātnieku vai nozaru pārstāvju iesaistes. Tā rezultātā lauksaimnieki un mežsaimnieki tiek pozicionēti kā dabas postītāji, kas biedrības ieskatā ir aplami.

"Ir absolūti nekorekti pārmest lauksaimniekiem par pārāk asu reakciju vai mākslīgu situācijas sakāpināšanu," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa norādīja, ka lauksaimnieki jau decembrī lūdza VARAM pārskatīt satura veidotāju sastāvu, nosūtot konkrētu piemēru, kur ar LVAF atbalstu ir pasniegta nepatiesa, melīga informācija un slēpti reklamētas politiskās personas.

Vienlaikus, tā kā ministrija uz aicinājumiem atbildi nesniedza, biedrība jau no aprīļa mēģinājusi vienoties par tikšanos, taču tas nav izdevies. Pēc valdes priekšsēdētāja vietnieces sacītā, tālāk ministrijai tika nosūtīta vēstule, kur "Zemnieku saeima" atkārtoti atgādināja par LVAF finansētā satura veidošanas principu.

"Arī pašlaik ministrs nav reaģējis un ir gatavs runāt par visu, tikai ne šīs vēstules prasībām. Šodienas tikšanās ministrs gļēvi pat nemēģināja risināt konkrēto problēmu," secināja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka ministra izvēle nesniegt prasītās atbildes liek lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari pārstāvošajām organizācijām turpināt esošo krīzi risināt ar tām metodēm, kuras tām pieejamas. Cita starpā biedrībā apstiprināja, ka jūnijā paredzētie protesti ir spēkā un patlaban organizācijas vienojas par konkrētu datumu.

Kā ziņots, lauksaimnieki un mežsaimnieki gatavojas plašiem protestiem laikā starp 15.jūniju un 23.jūniju, aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

21.maijā biedrības "Zemnieku saeima", "Latvijas meža īpašnieku biedrība", "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija", "Latvijas Jauno zemnieku klubs", "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Lauksaimnieku apvienība" un "Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" nosūtīja SIA "EHR Mediju Grupa" un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) padomes priekšsēdētājam Artūram Tomam Plešam (AP) atklātu vēstuli.

Tajā ministrs tika aicināts publiski atvainoties par no valsts budžeta finansētu reklāmu, kurā lauksaimnieki nosaukti par "masu slepkavām", kā arī aicinot mainīt LVAF finansējuma piešķiršanas noteikumus tā, lai turpmāk sniegtā informācija būtu zinātniski pamatotas, izslēdzot iespēju izplatīt apmelojošu un nepatiesu informāciju, vai reklamēt politiskas personas.

"Lai atbildētu uz mūsu prasībām, devām ministram un "EHR Mediju Grupai" laiku līdz 28.maija plkst.11. Cienām "EHR Mediju Grupa" attieksmi, atvainojoties lauksaimniekiem, ēterā atskaņojot atvainošanos, kā arī paskaidrojot situācijas apstākļus. Savukārt no Pleša nav saņemta nekāda oficiāla atbilde. Lauksaimnieki un mežsaimnieki neplāno atteikties no savām prasībām, jo atšķirībā no politiķiem, mēs savas problēmas risinām, nevis piekopjam "strausa politiku"," skaidroja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons pavēstīja, ka, ņemot vērā ministra nespēju reaģēt uz situāciju un respektēt lauksaimnieku un mežsaimnieku prasības, lauksaimnieki ir spiesti organizēt plašas protesta akcijas.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekus.

Pievieno komentāru

Komentāri 24

pleš, mēs gaidām

Pleš, mēs gaidām tavu demisiju, pārāk daudz esi podus gāzis. Par saviem darbiem ir jāatbild!

pirms 13 dienām, 2021.06.09 18:49

Vēlētājs

Paldies Tomam Plešam par drosmi nostāties pret monstriem, kas savā visatļautībā iznīcina Latvijas zemi!!!

pirms 10 dienām, 2021.06.13 09:15

Kika

lielajiem rīmām vēl nepietiek! Visu cieņu Plešam, ka uzdrošinājās pret šiem monstriem nostāties!!! Nelieši!

pirms 13 dienām, 2021.06.10 02:31

emmocijas

Biezie zemnieki nostājušies žākļa stājā ? Sargā peļņu? Nu, nu...
Tāpēc jau ministram nav jādemisionē.

pirms 13 dienām, 2021.06.10 07:30

Nožēlojami

Piekrītu , dzīviju laukos, tiešām putnu ir krietni mazāk. Kādreiz pirku lociņus, dilles turpat no kaimiņa, kad redzu kā tas viss tiek miglots , rokas neceļas, labāk pašam audzēt savā siltumnīcā nevis ēst ķīmiju.

pirms 12 dienām, 2021.06.10 11:35

daira

Agrāk neredzēji kā slāpekli tavs kaiminš ierušināja zemē lai tik labi aug un ir gana zaļi zaļumi. Tagad lai skaisti aug, slāpekli lieto minināmi smidzinot uz auga. Un kā diez tavi piemājas tomāti izaug siltumnīcā skaisti sarkani līdz pat rudenim, neko nedarot, lai tik mazāk tā "ķīmija"?

pirms 12 dienām, 2021.06.10 16:49

Daira

Paņem sūdus no cūku kūts un būs tomāti lieli kā no černobiļas ;) i ķīmiju nevajag

pirms 12 dienām, 2021.06.10 20:31

zzs un ZAĻIE

Bišu nav, putni samazinās, varžu nav, miglo gar mājām, miglo upmalās , zivju nav, miglo pirms ražas novākšanas. Nez kāpēc briesmīgajā sociālismā dabas daudzveidība bija lielāka, bija augu seka, agrotehniskās metodes. Plešam un Eiropai taisnība, ķīmiskais strupceļš ir jāmaina. Eiropas tehnikas ražotāji pat jau domā par mazāk ķīmisko kursu, tātad tā būs un mūsu agroreakcionāri būs spiesti mainīties. Nu kuram gribas ēst maizi ar raundapu?

pirms 13 dienām, 2021.06.10 09:05

Zum zum

Nu nezinu gan, nešķiet ka ir tik šausmīgi..... Šogad es beidzot atkal dzirdu vardes kurkstam tuvējā dīķītī kur iepriekš maz dzirdēju. Bites arī zum tik daudz. Zaķi lēkā. Dzīvoju blakus laukiem un nešķiet ka te viss tiek indēts. Un miglo... Miglo arī barības vielas augam, tādas pašas ko dod savam gurķim, tomātam. Kāpēc lai labībai nedotu?

pirms 13 dienām, 2021.06.10 09:57

Ne zun

Dzīvoju laukos nu nezum un nečivina tik daudz kā agrāk.

pirms 12 dienām, 2021.06.10 11:36

Zum zum

Gribētos aizbraukt pie tevis ciemos,jo vardīti neesmu redzējusi kur tas laiks.

pirms 8 dienām, 2021.06.15 09:19

komentārs ar ironiju

Tad tikai likvidējiet Latvijas lauksaimniecību un varēsiet ēst no pārējās Eiropas ievestos makaronus, maizi, cepumus, putraimus utt. Jo tur taču viss ir eko - nav miglotāju, nav kaitēkļu, nav augu slimību. Aizaudzējiet laukus un dzīvosim džungļos!

pirms 13 dienām, 2021.06.10 09:56

Kika

nevajag muldēt un nodarboties ar dezinformāciju!

pirms 10 dienām, 2021.06.13 09:17

A ko

Tomiņš varbūt nav tas ar baigo pieredzi bet te par tām indēm pilnīga taisnība! Daudz putni nemaz nav dzirdami mūsu plašajos laukos, bites, kamenes nelido, vardes arī nekurkst! Lai tie lielie zemes nieki dod saviem bērniem, mazbērniem pa tējkarotei raundopa3× dienā kā klepus zāles! Tak veselīgs!

pirms 13 dienām, 2021.06.10 09:59

Inese

Ej un pasēdi laukmalē un papēti cik tad tur to raundapu bieži lieto. Kā šitā var murgot???

pirms 13 dienām, 2021.06.10 10:02

Gribu ēst

Kur var nopirkt Latvijā audzētus un marinētus gurķus, ir tikai turku,ukraiņu,poļu u.t.t ?

pirms 13 dienām, 2021.06.10 10:35

nu nu

Tikai nevajag, miglotāji pļaujas laikā nav reta parādība.Par badu. Kvieši un rapsis lielā daudzumā aizbrauc uz ostu, tâtad tâ ir nauda nevis pârtika.

pirms 12 dienām, 2021.06.10 11:01

tā ir

Reāls fakts ir tas, ka informējot attiecīgo iestādi par raundapa lietošanu pļaujas laikā, attiecīgā iestāde piezvana zemniekam, piesaka konkrēto lauku nekult, pagaida divas nedēļas, tad aizbrauc un viss ir kārtībā. Ar zemniekiem ir kā ar politiķiem- jums netic. Pietiek vienreiz uzspļaut līdzcilvēkiem un ticības nav. Otra nelaime, ka zemnieki paši nedomā , bet iet ķīmijas firmu pavadā, miglo tik cik firma atved un tiek celojumā pāri okeānam. Precīzo lauksaimniecību daudzi neatzīst, priekš kam, tāpat pietiekama naudas plūsma.

pirms 12 dienām, 2021.06.10 13:43

Sss

Baigais beernu daarzs ,ja kaads atceras kaadu kimiju migloja padomijas laikos ,sapratiis ,ka vardes,zaki un kaki tad arii nobeidzas. Toreiz biezi indi uz aci mucaa ieleja

pirms 11 dienām, 2021.06.11 20:02

Džusis

Ko tur atvainoties! Dzelzkalējai-Burmistrei visu laiku nav labi. Ta viņai par slapju, ta par sausu! Celuloze!

pirms 12 dienām, 2021.06.10 20:31

tos laikus redzējušais

Padomju laikā vienā gadā uz Latvijas uzgāztās ķīmijas daudzums bija daudz mazāks nekā tagad. Migloja daudz mazāk, bija augu seka, kultūru dažādība, bija procentuāli mazāk miglojamo kultūru, inžu sortiments bija šaurāks. Galu galā kolhozā parasti bija viens knaps miglotājs. Ja runā par pielietošanas pareizību, tad nedomātāji ir visos laikos. Ja cilvēki grib būt daudzmaz veseli, tad variantu nav daudz. Pesticīdi jālieto stingri pēc noteikumiem, lietošanas daudzums jāsamazina. Izeja var būt precīzā lauksaimniecība. Jāatzīst, ka 2 monokultūru modelis nes ļaunumu iedzīvotāju veselībai, veicina sugu izmiršanu un jādomā kā to samazināt.

pirms 11 dienām, 2021.06.12 08:31

Nu, nu

Laikam tomēr neatceries tos padomju laikus, kad varbūt to ķimikāliju veidu bija mazāk, tomēr tās bija pavisam lētas un gāza uz laukiem bez kādas aiztures. Tas pats ar minerālmēsliem - gāza bez jēgas, pat no gaisa ar "kukuruzņikiem", tika laukiem, upēm, dīķiem, pat uz māju jumtiem nobira kā krusa.

pirms 8 dienām, 2021.06.14 14:13

Marčus

Pleš, kur ir tavs solītais apvedceļš Bauskai ?????

pirms 8 dienām, 2021.06.14 17:15

Latvijā un pasaulē