Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

11% Latvijas skolēnu ir otrgadnieki 4

Gandrīz 11% Latvijas skolēnu paliek uz otru gadu, liecina Eiropas Komisijas jaunākais pētījums. Tas ir ievērojami vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā, bet mazāk nekā Dienvideiropā, ziņo portāls kasjauns.lv.Pagājušā mācību gada dati liecina, ka Slovēnijā, Lielbritānijā un Somijā kādu no mācību gadiem atkārto tikai 3% skolēnu, turpretim Spānijā, Francijā un Portugālē - vairāk kā 30%. Latvijā tie ir gandrīz 11%, kamēr Lietuvā 4% un Igaunijā - gandrīz 6%. Dažās valstīs, piemēram, Īslandē un Norvēģijā visā obligātās izglītības posmā, ir spēkā automātiska skolēnu pārcelšana nākamajās klasēs. Lielbritānijā ir līdzīga situācija, jo praksē ir pieņemts visus vienas vecuma grupas skolēnus pārcelt nākamajā klasē. Visās pārējās Eiropas valstīs noteikumi pieļauj mācību gada atkārtošanu, taču parasti ar dažādiem ierobežojumiem. Nepietiekamas sekmes mācību gada beigās ir pats biežākais iemesls, kāpēc skolēnam var būt jāatkārto mācību gads, un lēmums par to parasti tiek pamatots vairāk ar skolotāja vērtējumu, nevis audzēkņa sekmēm. EK „Eurydice" pētījumā teikts, ka prakse atstāt skolēnus uz otru gadu Eiropas lielākajā daļā valstu sevi nav attaisnojusi. Audzēkņi - otrgadnieki nevis sasparojas un mācās labāk, bet gan tieši otrādi - viņi sāk slinkot. „Pētījumi pierāda, ka ilgtermiņā to skolēnu sekmes, kuriem bija jāatkārto kāds mācību gads, ir sliktākas nekā tiem, kuru izglītībā šī metode netika piemērota, tāpēc izglītības speciālisti un pedagogi ir aicināti izvērtēt šīs sekmju uzlabošanas metodes efektivitāti," teikts „Eurydice" publiskotajā dokumentā. Tāpat uzsvērts, ka skolēna atstāšana uz otru gadu ne vienmēr ir objektīva, jo „mācību gada atkārtošanas prakse Eiropas skolās ir vairāk atkarīga no valstij raksturīgās pedagoģiskās kultūras un skolotāja novērtējuma, nevis bērna sekmēm. Valstīs, kurās skolēna atstāšana uz otru gadu ir izplatīta, izglītības speciālistu vidū dominē ideja, ka tas ir derīgi skolēniem."

Pievieno komentāru

Komentāri 4

noskaidroju

Atbilde Laiks- pirms rakstiet komentārus apskatieties B1v mājas lapā:

http://b1v.lv/index.php/2010/06/05/macibu-gramatas-2010-2011/
tur katrai klasei var apskatīt par mācību grāmatām un darba burtnīcām, ja esiet vecāks, tad jau pagājušajā maijā varēja atrast informāciju- no kādām grāmatām mācīsies, ja gadījumā bija nozaudēta lapiņa, ko reizē ar liecību bērns atnesa mājās- 9.klasēm ne ģeometrijā, ne latviešu valodā burtnīcas nav jāpērk un Jūsu pieminēto ķīmiju mācās visi no vienādām grāmatām,ko dod skola, pirms kaut ko rakstāt, varbūt noskaidrojiet, vai ne?

pirms 9 gadiem, 2011.02.24 23:01

Laiks

Vajag taču beidzot saprast un atgriezties pie pārbaudītām mācību sistēmām kā tas bija padomijā. Pirmkārt jau pie saprotamas un loģiskākas atzīmju sistēmas no 1-5 baļļu sistēmā, nevis kaut kādas stiepjamās gumijas 10 ballēs.Un kā var novērtēt visus vienlīdzīgi ja tik krasi atšķirās mācību materiāls no kā bērni mācās. Jebkurš skolotājs izvēlas pats no kura apgāda mācību grāmatas mācīs attiecīgo priekšmetu. Bauskas 1. vidusskolā pat ir tāds šedevrs ka ķīmiju viena un tā pati skolotāja 9. klasēm māca no dažādām ķīmijas grāmatām. Nu kur te ir loģika?Un tad vēl tā jūra ar darba burtnīcām. Lielāko daļu pat nepaspēj aizpildīt un citas nopirktās burtnīcas, ko skolotājs liek gada sākumā nopirkt pat vispār netiek atvērtas. Tā ir bijis latviešu valodā.Ģeometrijā tikai kaut ko liek iepickelēt un arī paliek pustukšas gada beigās.
Un arī pati eksāmenu sistēma ir aizgājusi tu tū. Nu vai tad bija slikta vecā biļešu sistēma, kura tika sastādīta no visa izmācītā materiāla atlasot svarīgāko, kas patiešām būtu jāzin. Tagad skolēni un pat skolotāji īsti nezin ko ķert ko grābt pirms eksāmeniem, kaut ko kā pa tumsu taustās. Haoss visā sistēmā, haoss skolotāju galvās un haoss skolnieku galvās.

pirms 9 gadiem, 2011.02.24 10:40

Mamma

Mans bērns lai nebūtu nesekmīgs nemu privāt skolotāju, negribētu teikt, ka ir dumjs,bet tik cik 1 vsk. stundā iemāca nepietiek un tā dara lielākā klases daļa,tad rodas jautājums, ja pēc stundām lielākai klases daļai ir jāņem privātskolotājs kāda tad ir pedagoga darba kvalitāte? Ko brīnīties, ka daļa paliek uz otru gadu, jo ne visi var atļauties maksāt papildus

pirms 9 gadiem, 2011.02.24 09:38

aaa

Nu tad uz priekšu! Aiziet, Izglītības ministrija! Jaunu lēmumu, kā Eiropā, un ceļam uz priekšu visus - mācās vai nemācās, pofig! Galvenais, ka tā Eiropā dara. A tas, ka mācību saturs Latvijā ir pārblīvēts un skolēniem vienkārši ir ERROR, tas nevienu jau kuro gadu neinteresē. Ministrijas ierēdņi tik taisa aizvien jaunas reformas.

pirms 9 gadiem, 2011.02.23 18:38

Latvijā un pasaulē