Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

21.jūnijs būs gada garākā diena un astronomiskās vasaras sākums 2

Otrdiena, 21.jūnijs, būs šā gada garākā diena - dienas garums Latvijas teritorijā būs no 17 stundām un 35 minūtēm Latgales dienvidos līdz 18 stundām un septiņām minūtēm Kolkasragā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes solārā kalkulatora.21.jūnijā Rīgā saule lēks plkst.4.29, rietēs plkst.22.22 un dienas garums būs aptuveni 17 stundas un 52 minūtes. Visagrāk - plkst.4.12 - saule lēks Latvijas galējos ziemeļaustrumos, savukārt agrākais saulriets gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur saule rietēs jau plkst.22.00. Visvēlāk - plkst.4.48 - saule lēks Latvijas dienvidrietumos, un vēlākais saulriets būs ziemeļrietumos - plkst.22.35. Otrdien plkst.20.16 pēc Latvijas laika Zemes ziemeļu puslodē būs vasaras saulgrieži un sāksies astronomiskā vasara, savukārt dienvidu puslodē būs ziemas saulgrieži un sāksies ziema. Vasaras saulgrieži ir moments, kad saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Šajā laikā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu. Gada īsākā nakts būs nakts no otrdienas uz trešdienu. Turpmākās naktis kļūs arvien garākas, bet dienas - īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par vienu sekundi mazāks, pēc nedēļas diena būs kļuvusi par trim minūtēm īsāka, bet pēc mēneša saules spīdēšanas ilgums būs jau par aptuveni stundu mazāks. Astronomiskais rudens šogad sāksies 23.septembrī, bet astronomiskā ziema - 22.decembra rītā. Tā kā Zemeslode pa savu eliptisko orbītu nepārvietojas konstantā ātrumā, ziemeļu puslodē astronomiskais pavasaris un vasara ir garāka nekā rudens un ziema. Gan pavasaris, gan vasara ilgst aptuveni 93 dienas, savukārt rudens un ziema - aptuveni 89 dienas.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

pagānlatvis

Līgosimies gada īsākajā naktī - no otrdienas uz trešdienu! Vasaras saulgriežos,nevis velns viņu zina kādos tur Jāņos,kad jau lāpīsimies un,ja stāvēs, kniebsimies papardēs.

pirms 9 gadiem, 2011.06.19 11:11

Latvijā un pasaulē