Atjaunos Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņus

Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz atjaunot Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu - Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales - ģerboņus.Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likuma mērķis ir tiesiski nostiprināt kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu juridisko statusu, nodrošinot tiesisko skaidrību par to lietošanas nosacījumiem. Iepriekš atbalstu šādai iniciatīvai pauda arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V), uzsverot, ka šim Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegtajam likumprojektam ir liela nozīme sabiedrības vienošanā un valstiskās piederības veidošanā. Viņa pauda gandarījumu, ka likumprojekts komisijā tika atbalstīts vienbalsīgi. Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija toreiz informēja Saeimas deputātus par pēdējā gada laikā novēroto sabiedrības interesi par novadu ģerboņu izmantošanas iespējām, kas bija viens no stimuliem izveidot speciālu novadu ģerboņu atjaunošanas un aizsardzības likumu. Prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars agrāk notikušajā komisijas sēdē akcentēja, ka Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likuma pamatojums balstās ne tikai vēsturē un kultūrā, bet tam ir arī liela juridiskā nozīme. Pašreizējie normatīvie akti neliedz iespēju valsts vai pašvaldības institūcijai vai privātpersonai individuāli reģistrēt minētos ģerboņus. Ekskluzīvas tiesības uz ģerboņu izmantošanu būtu pretrunā ar valsts interesēm. Jaunais likums saglabās tiesības privātpersonām cienīgā veidā izmantot ģerboņus, vienlaikus veicinot plašāku to lietošanu visā sabiedrībā, uzsvēra Pastars. Likumprojekts neparedz piesaistīt ģerboņus konkrētām valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām. Kā ziņots, prezidents 28.decembrī, ņemot vērā Valsts heraldikas komisijas viedokli, izmantoja Satversmes 65.pantā noteiktās tiesības un iesniedza šo likumprojektu Saeimā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā. Latvijas neatkarības atjaunošanas posmā tika atjaunoti un attiecīgi tiesiskajā regulējumā nostiprināti valsts simboli - valsts ģerbonis, karogs un himna, kā arī atjaunoti pilsētu ģerboņi un dažāda līmeņa administratīvi teritoriālajām vienībām veidoti jauni ģerboņi, tomēr minētie kultūrvēsturiskie apgabalu ģerboņi valsts neatkarības atjaunošanas periodā un arī pēc tā nav atjaunoti un nostiprināti tiesiskajā regulējumā. Šis ir pirmais Bērziņa Saeimā iesniegtais likumprojekts.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē