Bauskas novadā Zemgales pašvaldību plānotājus iepazīstinās ar ūdens resursu un ainavu aizsardzības vadlīnijām

Zemgales plānošanas reģionā (ZPR) starptautiskā projekta "Upju teritoriju rīcības plāni" ūdens resursu un ainavu aizsardzības analīzē apkopotas vadlīnijas nākotnes projektiem, ar kuriem 20.decembrī iepazīstinās pašvaldību plānotājus.ZPR pārstāvis Juris Kālis aģentūru LETA informēja, ka šā INTERREG IVC programmas atbalstītā projekta TRAP ieviesēji 20.decembrī Bauskas novadā iecerējuši ar reģionālo vajadzību analīzi un piedāvātajām rīcībām iepazīstināt Zemgales pašvaldību plānotājus, kuru uzdevums ir iesaistīties dabas mantojuma - upju un to krastu teritoriju - saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā atbilstoši Ūdens pamatdirektīvas un Eiropas Ainavu konvencijas prasībām. Projekta partneri Grieķijā, Īrijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Rumānijā, Somijā un Latvijā, ko kā vienīgais partneris pārstāv ZPR administrācija, pabeiguši pavisam 25 labās prakses piemēru izvērtēšanu ūdens resursu un ainavu aizsardzībā, kā arī to pārvaldībā. Tas darīts tāpēc, lai projekta partneru pārstāvētajos reģionos izveidotu vienotu pieeju vietējo politiku un rīcības plānu pieskaņošanā Ūdens pamatdirektīvas un Eiropas Ainavu konvencijas prasībām, skaidroja Kālis. Iepazīšanās ar labās prakses piemēriem notikusi gan neklātienē, partneriem apmainoties ar apjomīgu informāciju un sniedzot savus komentārus par to, gan klātienē, dabā apmeklējot Nīderlandes, Rumānijas un Latvijas, vēl precīzāk - Zemgales interesantākos objektus, kuru apsaimniekošana un izmantošana uzlabota galvenokārt ar Eiropas Savienības dažādus finanšu instrumentu atbalstu. Zemgali projekta partneri apmeklēja šoruden un iepazinās ar paveikto Lielupes baseina ūdeņu apsaimniekošanā, tīrot atsevišķus upju gultnes posmus, labiekārtojot atpūtas vietas, organizējot vasaras skolu jauniešiem un dažādus seminārus pašvaldību speciālistiem, rīkojot fotokonkursus un citus informatīvi izglītojošus pasākumus visplašākajam iedzīvotāju lokam. Kālis pavēstīja, ka šoruden, no 16.oktobra līdz 18.oktobrim, tiekoties Mežotnes pilī, projekta partneri starptautiskā līmenī diskutēja par visiem 25 labās prakses piemēriem, kas iedalīti pavisam četrās tematiskās grupās. Pirmā no tām ietver ūdens resursu menedžmenta pārvaldību, tostarp metodes, kā visas ieinteresētās puses iesaistīt ekonomiskās ietekmes novērtēšanā. Otrā saistīta ar dabas teritoriju uzraudzību, izmantojot dažādus monitoringa instrumentus un informācijas apmaiņas efektīvas platformas izveidi. Trešā grupa raksturo projektu izstrādi un ieviešanu, plānošanas konceptu izveidi un jaunu produktu radīšanu ūdens tūrismā, nodrošinot saikni - tūrisms, kultūra un vide. Savukārt ceturtā piemēru grupa, kas ir prioritāra Zemgales Plānošanas reģionam, atspoguļo ūdens vides uzlabošanas paņēmienus, demonstrē ūdens ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, kā arī risinājumus piesārņojuma mazināšanā. "Tieši šajā jomā, piedaloties Baltijas Vides foruma vides ekspertei Kristīnai Veidemanei, veikta tā dēvēto reģionālo vajadzību analīze. No tās izrietošie secinājumi kļūs par pamatu jaunu vadlīniju iestrādei Zemgales attīstības plānošanas dokumentos," pauda Kālis. 

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē