Cenas kritums apdraud kredītsaistību izpildi 1

Gailīšu pagasta zemnieku saimniecības «Pačūni» ganāmpulka īpašniece Baiba Koka šodien, 30. maijā, lauksaimnieku akcijā Rīgā nepiedalīsies, jo pēcpusdienā ir slaukšanas laiks. Taču viņa uzskata, ka šāds solis bija nepieciešams jau agrāk, līdzko piena iepirkuma cena pazeminājās.Tā ir pamatota prasība, «Bauskas Dzīvei» pauž arī citi mūspuses zemnieki, kuri kopā ar kolēģiem būs Doma laukumā. Viņu vidū – Bārbeles, Rundāles un vēl citu pagastu piensaimnieki. Baušķenieki būs kopā ar citu reģionu pārstāvjiem, kad galvaspilsētas centrā rīdziniekiem dalīs pienu.Ne tikai Latvijas ganāmpulku īpašniekus neapmierina cenas pazeminājums. Ziņu aģentūras informē, ka Vācijas un Austrijas zemnieki, kas saņem daudz lielākas subsīdijas par mūsu valsts lauksaimniekiem, arī organizē protesta akcijas. Tas vien pierāda, cik vajadzīgs ir valsts atbalsts nozarei kritiskā brīdī, ko pagaidām tikai sola. Koku ģimeni, Andri un Baibu, viņu četras atvases Latvijas neatkarības atjaunošanas laiks atveda uz laukiem. Kopš 1991. gada kādreizējie rīdzinieki ir lieliski iemācījušies saimniekot, par ko liecina gan sakoptie lauki, gan sakārtotā piensaimniecība. Tas viss apgūts ar cītību un neatlaidību, jo sākumā bijusi tikai viena govs. Tagad ganāmpulkā ir pašu izaudzētas 33 piena devējas, vēl desmit nāks slaucamas rudenī.Vecā kūts ēka sakārtota atbilstoši Eiropas Savienības standartiem – ir piena telpa, mēslu krātuve. Šīm labajām pārvērtībām izmantots projektos iegūtais ES atbalsts. Sagatavots vēl viens pieteikums, bet vai to varēs īstenot, šaubās Baiba. 140 gadu vecās Pačūnu mājas pārvērstas par mūsdienīgu un mājīgu dzīves telpu. Ir viss, lai paplašinātu ganāmpulku, strādātu un pelnītu. Taču, tāpat kā citus piensaimniekus, arī viņus satrauc pašreizējā situācija. Andris bilst: «Apzinājāmies, ka visu var vadāt pa pasauli, tikai pienu no govs pupa ne. Stabilitātes dēļ izvēlējāmies šo nozari.» Baiba ar skaitļiem pamato, ka līdz cenas kritumam situācija bijusi normāla, bet kopš janvāra par «Rīgas piensaimniekam» nodoto ekstra klases produkciju ieņēmumi samazinājušies, turklāt tādas summas apmērā, ar kuru bija iespējams dzēst ikmēneša kredītsaistības. Saimniece nerāda izmisušu vaigu, jo tas nav viņas dabā, bet spriež, ka lielie pārstrādes uzņēmumi ir savstarpēji vienojušies par iepirkuma cenu. Vēl viņa teic: «Lai zemkopības ministrs Mārtiņš Roze vienu nedēļu pamēģina nostrādāt laukos, es ar viņu samainītos vietām...» Patlaban piena kilograma iepirkuma cena ir 20 santīmu, vajadzētu 25, lai nerastos zaudējumi, jo visas izmaksas taču ir paaugstinājušās. Nav samaksāts rēķins par dīzeļdegvielu, vajadzīga nauda, lai sagatavotos zāles lopbarības sagādei.Zemnieku saimniecībā «Pačūni» darbi sadalīti trijām paaudzēm. Baibas vecākiem pa spēkam mājas solis un dārza kopšana, viņa pati slauc gotiņas un kārto darījumus, Andris kopj zemi, pārzina tehniku. Kad lauku sētā vienkopus ir visi pieci bērni un arī viņu ģimenes, tad dzimtas spēks īpaši jūtams. Kā vajadzētu Latvijas politiķiem stiprināt šādu saimniekošanas modeli!

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Latvijā un pasaulē