Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cukura reforma Latvijā veikta, ņemot vērā vecus datus 3

Cukura reforma Latvijā veikta, ņemot vērā vecus datus, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Reforma balstīta uz savstarpēji konfliktējošiem instrumentiem, un nav ņemtas vērā ražotāju intereses. Šādus secinājumus pērnā gada pašā nogalē, izvērtējot reformu, veikusi Eiropas Revīzijas palāta. Eiropas Savienības (ES) cukura reforma tika iecerēta, lai veiktu pamatīgu restrukturizāciju, kas būtiski samazinātu ES nerentablās cukura ražošanas jaudu, un ekonomiski stimulēt ražotājus ar zemāku produktivitāti, lai tie brīvprātīgi pārtrauktu ar kvotām noteiktā cukura daudzuma ražošanu. Eiropas Komisija (EK) paredzēja, ka piedāvātie ekonomiskie stimuli, piemēram, kompensāciju izmaksa par nesaražotajām cukura kvotu tonnām, mudinās uzņēmumus ar zemāku produktivitāti atteikties no savām kvotām un pieņemt kompensācijas no pārstrukturēšanas fonda. Tāpēc reformas pamatā bijis apsvērums, ka atteikšanās no sešiem miljoniem tonnu, ko visā ES iegūst ražošanas iekārtās ar zemāku produktivitāti, palielinās vidējo produktivitāti un tādējādi nodrošinās ES ražotāju turpmāku konkurētspēju. Palāta norāda, ka "ES cukura rūpniecības konkurētspēja ir atkarīga no cukura ražotāju efektivitātes un no biešu audzētāju spējas piegādāt ražotājiem cukurbietes par konkurētspējīgām cenām". Tomēr šo ieceri tā īsti nav bijis pat iespējams realizēt, jo individuālu ražotāju vai rūpnīcu produktivitātes salīdzinājums nav pieejams ne EK, ne dalībvalstu vadošajās iestādēs. Turklāt EK netika prasījusi no dalībvalstīm vai nozares pārstāvjiem vajadzīgos datus, lai novērtētu reformas īstenošanu individuālu ražotāju vai rūpnīcu produktivitātes aspektā. Šajā ziņā ietekmes novērtējums aprobežojies tikai ar pētījumiem, kurā cukura ražošanas reģioni tika novērtēti atkarībā no audzētāju un ražotāju kopējā ienesīguma, to vērtējot kā zemu, vidēju vai augstu. Latvijas cukura industrijai tika piešķirts vidējs novērtējums. Turklāt, veidojot šo novērtējumu, tika izmantoti dati par ES cukura rūpniecību 2001.gadā, bet, kad EK 2005.gadā izteica reformas priekšlikumu, šie dati nebija atjaunināti, lai gan nozarē bija notikušas dažas nozīmīgas izmaiņas, norāda palāta. Tādēļ kā reformas mērķu sasniegšanas rādītāju palāta izmantoja ražotāju atteikšanos no baltā cukura kvotām zema un vidēja ienesīguma reģionos. "Tomēr, tā kā tie ir vidējie dati, tie neatspoguļo augsta ienesīguma individuālos ražotājus un audzētājus zema ienesīguma reģionos, un otrādi," uzsvērts revīzijas ziņojumā. Turklāt cukura reforma ieviesusi pretrunīgu mehānismu klāstu. No vienas puses, reforma paredzēja sniegt pārstrukturēšanas atbalstu, lai stimulētu cukura ražošanas uzņēmumus pārtraukt ar kvotām noteiktā cukura daudzuma ražošanu, bet, no otras puses, reforma paralēli piedāvāja tiem pašiem uzņēmumiem papildu kvotas. Reformas gaitā ieviestie pasākumi arī neesot snieguši iecerēto atbalstu cukurbiešu ražotājiem, jo tie kompensācijās saņēmuši mazāk naudas, nekā pienāktos. Reforma, izmantojot vienotā maksājuma shēmu, daļēji kompensēja cukurbiešu audzētājiem ieņēmumu samazinājumu, ko radīja ievērojams minimālās cenas samazinājums par cukurbietēm. "Tomēr ieviestajiem pasākumiem bija maza ietekme uz viņu individuālo konkurētspēju. Atsevišķās dalībvalstīs EK ietekmes novērtējuma vajadzībām pārbaudīja peļņas slieksni un norādīja, ka cukurbiešu audzētājiem vairākumā šo dalībvalstu peļņas slieksnis bija krietni augstāks nekā kopš 2009.gada oktobra maksātā minimālā cena par cukurbiešu tonnu," secina palāta. Revidenti konstatējuši gadījumus, kad ražotāji slēdza cukura rūpnīcas tāpēc, ka tām bija relatīvi zema jauda un novecojusi tehnoloģija, lai gan cukurbiešu audzētāji bija panākuši augstāko cukurbiešu ražību no hektāra. Kā atgādina laikraksts, cukura reformas rezultātā abu Latvijas cukurfabriku - Liepājas un Jelgavas - īpašnieki 2007.gadā pieņēma lēmumu par pilnīgu abu fabriku restrukturizāciju, saņemot par to daudzmiljonu kompensācijas. Līdz pērnā gada beigām cukura nozares restrukturizācijas atbalsta maksājumos izmaksāti 47,17 miljoni eiro jeb gandrīz 33 miljoni latu.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Kur tik eiropas savienība ir iebāzusi savu spalvaino roku un izplatījusi melus- apkārt viens posts.

pirms 9 gadiem, 2011.01.27 11:18

Roze

ROZI UN VIŅA un viņa komandu tiesāt , labi atceros sanāksmi Bauskā,ZZS tikai skaitās lauksaimnieku aizstāvji,vajag celt gaismā visu par fabriku likvidāciju!

pirms 9 gadiem, 2011.01.26 23:22

gans

Cik jauks skaidrojums, sak, problēma bija nepareizā traktējumā.

pirms 9 gadiem, 2011.01.26 22:15

Latvijā un pasaulē