Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Depozītu likmes Latvijas bankās saraujas

Divu gadu laikā depozītu likmes noguldījumiem latos samazinājušās aptuveni sešas līdz astoņas reizes - no 13% 2009. gada nogalē līdz 1,5% patlaban, šodien ziņo portāls nra.lv.Lieldienu un pavasara depozīti, kas tiek reklamēti kā īpaši izdevīgi, šogad ir vismazāk ienesīgie pēdējo divu gadu laikā. Latvijas krājbankas Pavasara noguldījumam gan ir viena no augstākajiem šā brīža depozītu procentu likmēm latos uz gadu - 3,46%, un arī tikai īpaši lojāliem klientiem, vēl augstākus procentus sola vien Privatbank Krājkonts pensionāriem (4%), taču tie būtiski atpaliek no kādreizējiem vilinošajiem piedāvājumiem. Swedbank 2009. gada pavasara noguldījumiem latos uz gadu piedāvāja 9% ienesīgumu, savukārt šobrīd tikai 1,5%. DnBNord bankas Pavasara depozīta procentu likme ir nedaudz augstāka - 1,65%. Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons Neatkarīgajai skaidroja, ka latu tirgus likmes bija augstas brīdī, kad bija liela budžeta finansēšanas avota nenoteiktība. «Šobrīd nenoteiktība ir ievērojami mazinājusies, un šā gada budžeta 6% deficītu paredzēts finansēt no starptautiskā aizdevuma. Tas nozīmē, ka valsts tērēs latus, kurus iegūs, konvertējot aizņemtus eiro, nodrošinot latu piedāvājumu tirgū,» teica R. Jansons. Latvijas krājbankas Resursu pārvaldes vadītājs Māris Brieze lata likmju augtāko punktu pirms diviem gadiem saista ar lata devalvācijas risku. «Pēc Parex bankas kraha un Latvijas valsts nonākšanas finanšu grūtībās pastāvēja bažas par turpmāko notikumu attīstību. Arī bažas par lata stabilitāti to pastiprināja, kas atspoguļojās tā brīža naudas resursu cenās, tai skaitā latu noguldījumu likmēs,» sacīja M. Brieze. Līdzīgās domās ir DnB NORD bankas Valūtas un procentu likmju tirdzniecības daļas vadītājs Andris Savickis: «Pirms pāris gadiem, sākoties finanšu krīzei pasaulē un Latvijā, daudzi uzskatīja, ka lata devalvācija ir neizbēgama. Līdz ar to pieauga pieprasījums pēc eiro, daudzi pārdeva latus un bija gatavi tos aizņemties, maksājot samērā augstas procentu likmes. Tādējādi arī bankas bija gatavas maksāt augstākas procentu likmes par noguldījumiem.» Latvijas krājbankas speciālists uzskata, ka zemākais punkts latu noguldījumu likmēm visticamāk ir jau sasniegts. «Vai un kad likmes varētu augt, noteiks pieprasījums un piedāvājums. Patlaban tirgus ir pārsātināts ar latu resursiem. No otras puses, ja Eiropas Centrālā banka turpinās īstenot likmju pakāpenisku celšanu, nav izslēgts, ka ar zināmu nobīdi koriģēsies arī latu likmes,» skaidroja M. Brieze. R. Jansons pieļauj, ka šā gada pirmā puse, pēc viņa teiktā, visticamāk paies ar zemām latu likmēm, vismaz zemākām par eiro noguldījumu likmēm. Šobrīd tiešām noguldījumiem eiro nosacījumi ir nedaudz izdevīgāki. Iepriekš situācija bija pretēja - latu likmes bija augstākas. DnB Nord bankas speciālists ir pārliecināts, ka likmes kāps noguldījumiem gan eiro, gan latos. «Pagājušajā ceturtdienā kārtējā ECB padomes sanāksmē tika pieņemts lēmums paaugstināt eiro bāzes procentu likmi no 1% līdz 1,25%. Nākamā gada laikā pilnīgi iespējami vēl vairāki lēmumi par procentu likmju paaugstināšanu. Atsaucoties uz bāzes likmju pieaugumu, turpmākajos mēnešos visticamāk pieaugs arī bankas klientiem piedāvātās eiro noguldījumu likmes. Tā kā lats ir piesaistīts eiro un uzskatot, ka Latvijas valdība stingri turēsies pie uzsāktajiem ekonomikas stabilizēšanas pasākumiem, varam sagaidīt arī latu noguldījumu procentu likmju pieaugumu nākamajos mēnešos,» teica A. Savickis. SEB bankas makroekonomikas apskats liecina, ka mājsaimniecības noguldījumu apjoms palielinājies visās trīs Baltijas valstīs. Tomēr pieaugums bijis nevis termiņnoguldījumiem, bet gan pieprasījuma noguldījumiem. SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis atzina, ka termiņnoguldījumi ir zaudējuši popularitāti zemo procentu likmju dēļ un tās ir vienādi zemas visās Baltijas valstīs, Igaunijā pat nedaudz zemākas nekā Latvijā. Tāpēc mājsaimniecības meklē augstāka ienesīguma iespējas vai izvēlas uzglabāt līdzekļus norēķinu kontos.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē