Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Deputāti atbalsta «nulles deklarācijas» ieviešanu 1

Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu, kura mērķis būs fiksēt un konstatēt iedzīvotāju mantisko stāvokli 2012.gada 1.janvārī. Priekšlikumus likuma papildināšanai deputāti var iesniegt līdz 17.jūnijam. Par deklarāciju iesniegšanas galīgo termiņu noteikts 1.aprīlis, to nosakot vienotu ar valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņu.   Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts nosaka, ka mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība un kuras uz nākamā gada 1.janvāri atbildīs vismaz vienam no izvirzītajiem kritērijiem. Deklarācija būs jāsniedz, ja personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums, kā arī ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir tiesības uz nekustamo īpašumu, kas vēl nav ierakstīts zemesgrāmatā. Jādeklarējas, ja pieder īpašums Tāpat jādeklarējas, ja personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis vai tā Latvijā vai ārvalstīs ieguvusi īpašumā transportlīdzekli, kas nav reģistrēts Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kura iegādes vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (10 000 latu). Deklarācijas būs pamats sniegt personai, kuras īpašumā ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū, un šo finanšu instrumentu tirgus vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Deklarācija arī jāiesniedz, ja īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir kapitāla daļas, līdzdalības daļas komercsabiedrībās vai kooperatīvo sabiedrību pajas neatkarīgi no tā, vai sabiedrība reģistrēta Latvijā vai ārvalstīs, un šo finanšu instrumentu vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā kursa 2012.gada 1.janvārī. Tāpat viens no kritērijiem būs - ja personas skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā. Kritērijs ir arī privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājums Latvijā vai ārvalstīs, ja to kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā. Deklarācija jāiesniedz, ja ir parādi Deklarācija jāiesniedz, ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, kā arī ja persona Latvijā vai ārvalstīs izsniegusi aizdevumus vai citus prasījumus, kuru kopējā neatmaksātā (neatgūtā) summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā. Kritērijs deklarācijas iesniegšanai būs arī situācija, ja personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir iepriekš neminēts īpašums (antikvāri, mākslas vai kolekcijas priekšmeti, dārgmetālu suverēni u.c.), kura kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā. Arī nepilngadīgajiem būs jādeklarē Deklarēšanas pienākumu nepilngadīgo personu vietā izpildīs vecāki vai aizbildņi, bet aizgādnībā esošu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi, paredz normatīvs. Likumā piedāvāts, ka personas mantiskā stāvokļa deklarāciju vienu reizi būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Deklarāciju būs iespējams iesniegt rakstveidā vai elektroniski. Lai neradītu administratīvu apgrūtinājumu personām, kuru īpašumā nav ievērojami mantas vai finanšu līdzekļi, kā arī efektīvi izlietotu nodokļu administrācijas resursus, pienākums deklarēt mantisko stāvokli ir noteikts tikai tām personām, kuru īpašuma vērtības kopsummā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. Informāciju glabās VID Likumprojekts paredz neiesniegt to informāciju, kas jau ir VID rīcībā un kuru VID var pieprasīt no citām iestādēm. Plānots, ka iesniegtā informācija tiks uzglabāta VID Nodokļu informācijas sistēmā, veicot modifikācijas jau esošajās sistēmās. Likumprojektā ir ietverta arī prasība visiem deklarācijas iesniedzējiem vienlaikus ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumus savos kontos, lai nodrošinātu iespēju nodokļu administrācijai pārliecināties par šādu līdzekļu esamību un novērstu iespēju vienu un to pašu skaidro naudu deklarēt vairākas reizes. Šī norma radīs nelielu papildu administratīvo slogu, taču ir samērīga ar paredzēto ieguvumu - skaidras naudas kontroles iespēju, norādījusi FM. Izmantos kontrolei Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas rezultātā iegūtā informācija tikšot izmantota kontroles vajadzībām, nodokļu, korupcijas un naudas atmazgāšanas novēršanas vajadzībām, kā arī būšot pieejama citām kontroles institūcijām vispārējā datu aprites kārtībā, ņemot vērā personas datu aizsardzības labās prakses prasības. Jau tagad aplēsts, ka nodokļu uzskaites sistēmas pielāgošanai būs nepieciešams papildu finansējums 75 000 latu apmērā. Kā skaidro FM, patlaban VID rīcībā ir informācija, kura iegūta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām, valsts amatpersonu deklarācijām, ziņojumiem par sociālā nodokļa maksājumiem, darba devēja paziņojumiem par darba algu, datiem, kurus VID iegūst no citu institūciju datubāzēm. Tomēr saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VID nav tiesību pārbaudīt un piemērot papildu nodokļu uzrēķinu par periodu, kas uzrādīts kā ienākumu ieguves laiks pirms trīs gadiem, jo saskaņā ar likumu patlaban iespējams piespriest soda naudu un papildus aprēķināt nodokļus tikai trīs gadu laikā pēc likumā noteiktā nodokļu maksāšanas termiņa beigām. Līdz ar to valsts institūcijām ir ierobežotas iespējas pārbaudīt iepriekšminēto informāciju. Šādā situācijā fiziskajām personām ir iespēja par savu īpašumu izcelsmes avotu norādīt ienākumus, kas ir gūti pirms ievērojama laika, kā arī dažādus nepārbaudāmus darījumus ar fiziskajām personām, kuras nav deklarējušas savus ienākumus vai nav Latvijas rezidenti.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Latvijā un pasaulē