Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Diskutē Rundāles novada zemnieki 1

Bērsteles kultūras namā 18. martā pulcējās neliels skaits Rundāles novada interesentu, lai apmainītos ar pieredzi un runātu par lauku saimniecību attīstības iespējām. Rundāles novada zemnieku saieta mērķis bija iepazīties ar kooperācijas pieredzi un plānot lauku saimnieku tālāko sadarbību. Uz Bērsteli gan atbrauca tikai septiņi zemnieki.  Novada lauku attīstības speciāliste Ludmila Knoka informēja, ka Bērsteles kultūras nama telpas arī turpmāk būs sanāksmes vietas. Ir apstiprināts projekts, kuru, visticamāk, realizēs jau šogad. Projekta mērķis ir izveidot šajās telpās lauku uzņēmējdarbības atbalsta un apmācības centru. Notika nelielas diskusijas arī par modernajām tehnoloģijām. L. Knoka aicināja visus sekot līdzi jaunumiem arī interneta mājas lapās, jo ne visus saimniekus izdodas sazvanīt un informēt par jaunumiem. Savukārt zemnieki apmainījās informācijā par elektroniskās pieteikšanās sistēmu. Daļa atzina, ka neizmantos šo iespēju, kamēr nebūs obligāta, bet pieredzējušākie pastāstīja, ka arī šajā sistēmā ir savas problēmas.Sapulcē ieradās arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Vizītei gan bija tīri praktisks raksturs. Saulaines katlu māja gadā sadedzina 1300 tonnu salmu. Paliek pelni – apmēram 80 tonnu. A. Okmanis uzrunāja zemniekus, piedāvājot šos pelnus lauku mēslošanai. Saietā piedalījās arī zemniece Inese Ceplīte no saimniecības «Līdakas». Savulaik, iepazīstoties ar vācu zemnieku pieredzi, tika izveidota pašreizējā govju kūts. Stāstot par paveikto, viņa atzina, ka savulaik kūti būvējot ir bijušas dažas kļūmes, kuras tagad neatkārtotu. Tomēr citiem zemniekiem ieteiktu tādas pašas kūts būvniecību, kāda pašlaik ir pašai. Viens kūts gals ir vaļā – svaigam gaisam un ventilācijai, tomēr govis labi pārziemojušas arī pēdējo divu gadu aukstajā ziemā.I. Ceplīte ir iesaistījusies kooperatīvajā sabiedrībā «Piena ceļš». Šis uzņēmuma ne tikai realizē pienu, bet to arī pārstrādā. Viens no produkcijas galamērķiem esot Krievija, pārdodot arī uz Vāciju, Izraēlu. Bauskā vislētāk kooperatīva produkciju varot nopirkt «Bauskas klēts» veikalā.Par savu kooperācijas pieredzi pastāstīja arī Aina Pīpiņa no zemnieku saimniecības «Silavas».Ne visa saruna bija pozitīvā noskaņojumā. Arvīds Kraņevskis uzdeva jautājumu un pats tūlīt saprata, cik drūma ir atbilde: «Kāpēc kooperatīvi neaģitē par jauniem biedriem? Pareizi, nav ko aģitēt, lauki kļūst aizvien tukšāki.» Pēc viņa domām, rundāliešiem vajadzētu vairāk censties apgūt tūrisma dotās iespējas. Viņam piekrita L. Knoka, apsverot iespējamu variantu svētku reizēs izveidot zemnieku tirgu pie Rundāles pils.  Viņiem nepiekrita Aivars Ilgavižs: «Mūsu novadā pārdošanas apjomu nav. Par tūristiem – liecieties mierā. Ķīnietis vai japānis paiet garām, degunu gaisā saslējis un tas arī viss.»Vēl vienu problēmu aktualizēja Aina Pīpiņa. Izrādās, mazie zemnieki labprāt palielinātu ražošanas apjomus, bet trūkst zemes. Savukārt ar lielajiem zemniekiem izsolēs cīnīties nav reāli. Pēc viņas domām, novadam vajadzētu iekļaut attīstības programmā nosacījumus, kas novadā dotu priekšrocības saviem zemniekiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Latvijā un pasaulē