Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ekonomiskā situācija valstī negatīvi ietekmējusi 8.marta svinēšanas paradumus

Aizvien nestabilā situācija ekonomikā negatīvi ietekmējusi 8.marta jeb Sieviešu dienas svinēšanas paradumus – katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka šos svētkus nesvinēs tāpēc, ka valstī ir krīze un nav ko lieki tērēties. Teju tikpat respondentu norāda, ka Sieviešu dienu svinēs tikai gadījumā, ja pietiks naudas. Cilvēku atteikšanos no svinībām ierobežoto naudas līdzekļu dēļ apstiprina arī salīdzinājums ar 2010.gada pētījumu, kad šiem apgalvojumiem piekrita mazāka daļa, attiecīgi tikai 18% un 12% aptaujas dalībnieku, - tā noskaidrots pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” pasūtījuma veiktajā socioloģiskajā pētījumā, «Bauskas Dzīvi» informē Lelde Sāre, „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” projektu vadītāja.„Latvijas iedzīvotājus ir nogurdinājušas negatīvās ziņas un neziņa par nākotni, tādēļ daļa iedzīvotāju izturas noraidoši pret jebkāda veida papildu izdevumiem. Ja cilvēkiem netiks dota cerība un pierādījumi ekonomikas augšupejai, tad pēc gada šī paša pētījuma rezultāti var būt vēl skumjāki – kamēr cilvēki nebūs droši par savu nākotni, liela daļa no viņiem centīsies izvairīties no jebkuriem neobligātiem izdevumiem, tostarp liedzot sev svētkus. Tajā pašā laikā priecē, ka aizvien ir cilvēki, kuri nav zaudējuši optimismu, spēju baudīt dzīvi un izmanto iespēju, tostarp Sieviešu dienas svinības, lai savā ikdienā ienestu vairāk prieka un krāsu,” pētījuma rezultātus komentē „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” valdes loceklis Ainārs Ērglis.Iedzīvotājiem vēl tika jautāts, ar ko viņiem saistās Sieviešu diena. Atklājās, ka lielākajai daļai jeb 42% iedzīvotāju šie svētki asociējas ar ziediem, šampanieti un citām patīkamām lietām. Turklāt šāda atbilde tika sniegta par četriem procentu punktiem vairāk nekā pērn.Vaicāti, kādus valstiski neatzītus svētkus iedzīvotāji svin kopumā, visvairāk – 35% gadījumu – respondentu atbildēja, ka svin 8.martu. Kā otri visvairāk atzīmētie svētki tika nosaukti Valentīna diena – to svin 18% Latvijas iedzīvotāju. Nedaudz mazāk jeb 14% aptaujāto svin Jūras svētku dienu, bet 11% iedzīvotāju – Skolotāju dienu. Jau krietni mazāku atsaucību guvušas Tēva dienas (8%), Baltu vienības dienas (2%), Eiropas dienas (2%), Starptautiskās ģimeņu dienas (4%) un Helovīna (6%) svinības.Tiesa, sabiedrībā valdošais noskaņojums ir ietekmējis valstiski neatzīto svētku svinēšanu arī kopumā - salīdzinot ar 2010.gadu, šogad ir samazinājies teju visu valstiski neatzīto svētku svinētāju skaits. Tāpat par 14 procenta punktiem ir pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nesvinēs valstiski neatzītus svētkus. Šādu atbildi sniedza katrs piektais respondents.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē