Eksperti: biežākais ceļu satiksmes negadījumu iemesls ir distances neievērošana

Visbiežāk - aptuveni 38% - ceļu satiksmes negadījumi notiek distances neievērošanas dēļ, kad apdzīvotās vietās, aizmugurē braucošais autovadītājs izvēlas nepareizu braukšanās ātrumu un ietriecas priekšā braucošajā automašīnā, liecina If Apdrošināšana apkopotie dati par pieteiktajām OCTA atlīdzībām 2012.gadā, šodien ziņo portāls nra.lv.Citi biežākie negadījumu iemesli ir saistīti ar braukšanas joslu maiņu, krustojumu šķērsošanas noteikumu neievērošanu un negadījumiem, automašīnai pārvietojoties atpakaļgaitā. Distances neievērošana starp transportlīdzekļiem ir visbiežākais ceļu satiksmes negadījumu veids apdzīvotās vietās. Aizmugurē braucoša autovadītāja argumenti vienmēr ir saistīti ar to, ka, viņuprāt, priekšā braucošais autovadītājs ir negaidīti vai strauji bremzējis vai arī pārāk lēni braucis. Taču gandrīz vienmēr satiksmes negadījuma rašanās iemesls ir nepareizi izvēlēta braukšanas distance. Aptuveni 19% gadījumu pieteiktie OCTA negadījumi bijuši saistīti ar braukšanas joslu maiņas noteikumu pārkāpumiem. "Autovadītāji vēl salīdzinoši reti demonstrē pieklājīgu braukšanas kultūru. Braukšana pēc "rāvējslēdzēja" principa gan situācijās, kad pa galveno ceļu braucošie dod iespēju izgriezties automašīnai arī no mazākas nozīmes ceļa, gan situācijā, kad vienā joslā atrodas šķērslis un nākas pārkārtoties uz blakus esošo joslu, samazina risku iekļūt negadījumos, tomēr autovadītāji to īpaši nevēlas ievērot," norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību grupas vadītāja Līga Bērziņa. Šādi negadījumi notiek ne tikai lielajās pilsētās, bet arī uz lielceļiem un tajos nereti ir iesaistīti smagie kravas auto, kuri aklajā zonā nepamana garām braucošo auto un notiek negadījums. Vēl aptuveni 18% ceļu satiksmes negadījumu ir saistīti ar vadītāju neuzmanības dēļ notikušiem negadījumiem, kad tiek ignorētas ceļa zīmes, kas regulē satiksmi krustojumos. 12% gadījumu pieteiktie OCTA atlīdzību negadījumi ir saistīti ar situācijām, kad automašīna pārvietojusies atpakaļgaitā, vai arī stāvējusi ielas vai ceļa malā. "Visi šie negadījumi ir saistīti ar neuzmanīgu vai nevērīgu braukšanu, kad autovadītājam ir bijis nepieciešams koncentrēties manevra veikšanai, taču situācija uz ceļa nav tikusi adekvāti novērtēta," norāda Līga Bērziņa. Visbiežāk - aptuveni 35% gadījumu - no visām pieteiktajām atlīdzībām ir saistītas ar automašīnas bamperu stūru skrāpējumiem, kā arī lukturu bojājumiem. "Šie ir tipiski pilsētas negadījumi, kurus iespējams novērst 3-4 dienu laikā," informē Līga Bērziņa. Smagāku auto bojājumu gadījumos, kad cietusi virsbūve (motora pārsegs, spārni, durvis) un jāveic remonts gan atjaunojot virsbūvi, gan nomainot bojātās detaļas, remonts ilgst nedēļu vai pat ilgāk. Savukārt situācijās, ja noticis smags ceļu negadījums, auto remonts var ilgt arī mēnesi vai ilgāk.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē