Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Fotoradari šogad fiksējuši 7010 ātruma pārkāpējus

No gada sākuma līdz šodienai fotoradari visā Latvijā fiksējuši 7010 braukšanas ātruma pārkāpējus, aģentūrai LETA pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pastāstīja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre.Par minētajiem pārkāpumiem aprēķinātā soda nauda ir 259 260 lati. Komisijas deputāti šodien vērtēja fotoradaru ieviešanu uz Latvijas ceļiem, par ko viņus informēja Mistre. Kā ziņots, patlaban kavējas jauno fotoradaru uzstādīšana, un līdz 21.novembrim stacionāro fotoradaru vietā uz laiku tiks izvietoti 15 pārvietojamie fotoradari. Šādu vienošanos panākusi Valsts policija un privātās kompānijas, ar kurām noslēgts līgums par fotoradaru piegādi un uzstādīšanu. Mistre komisijā apliecināja, ka 21.novembrī fotoradari darbu sāks. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka policija, gaidot jaunos radarus, nedaudz atslāba un mazāk patrulēja uz ceļiem, kas nesa ļoti strauju avārijās bojā gājušo skaita palielināšanos. Pagājušais mēnesis ceļu satiksmes drošības jomā bijis ļoti slikts, un policija nākusi pie secinājuma, ka nevar atslābt ne mirkli. Pat pēc fotoradaru ieviešanas darbs jāturpina arī ar rokas radariem. Mistre arī apliecināja, ka fotoradaru izvietojumam nav nekāda sakara ar naudas pelnīšanu. Vietas, kur izvietot radarus, izvēlējās policija, ņemot vērā vairākus apstākļus - gan notikušo avāriju skaitu, gan izglītības iestāžu tuvumu, kā arī to, kurās vietās visbiežāk netiek ievērots noteiktais braukšanas ātrums. Policijas mērķis šajā projektā esot prevencija. Komisijas deputāts Aleksejs Loskutovs (V) interesējās, vai dārgo aparatūru daļēji nevar aizstāt arī ar tā dēvētajām tukšajām kastēm, šoferiem radot priekšstatu, ka fotoradars darbojas. Mistre sacīja, ka pēc tam, kad visā Latvijā būs ieviesti jaunie fotoradari, patstāvīgi uz ceļiem būs 30 tukšie ietvari. Kopumā būs 130 mērierīces, kas tiks izvietotas 160 vietās. Savukārt komisijas loceklis Ivans Klementjevs (SC) rosināja uz ceļiem izvietot policijas automašīnu maketus, ja reiz trūkst policistu, kas regulāri patrulētu uz Latvijas ceļiem. Mistre pauda viedokli, ka jaunie fotoradari potenciāli ļaus samazināt gan ātro braucēju skaitu, gan avārijās cietušo un bojā gājušo skaitu. Jau līdz šim strādājošie četri fotoradari esot sevi attaisnojuši, jo pēdējos gados Latvijā strauji uzlabojusies ceļu satiksmes drošība. Deputātus arī interesēja, kāda būs policija prakse ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu sodīšanā, ja pārkāpums fiksēts Latvijā. Mistre atzina, ka tā pagaidām ir problēma, taču cerība ir uz pieņemto direktīvu, kura jāievieš līdz 2013.gadam, paredzot vienotas sistēmas ieviešanu par sodu piedzīšanu starp Eiropas savienības valstīm. Pagājušajā nedēļā Mistre viesojusies pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, kur pārrunāta iespēja drīzākajā laikā ieviest vienotu sistēmu vismaz starp tuvāko kaimiņu valstīm. Tāpat komisijas locekļi Mistri izvaicāja par policijas viedokli jautājumā, ka par fotoradaru fiksētu pārkāpumu tiks sodīts automašīnas īpašnieks nevis vadītājs, kurš izdarījis pārkāpumu. Mistre mēģināja atspēkot policijas uzskatu, ka jāsoda īpašnieks, kuram savukārt soda kvīts jānodod īstajam pārkāpējam. Puse no Eiropas valstīm skaidrojot patieso vainīgo, bet puse nē, un Latvija ir šajā kategorijā. Pēc policijas uzskatiem, spēkrata īpašniekam ir jāzina, kam viņš uztic savu īpašumu un pašam arī jāvienojas par soda atmaksu. LETA jau ziņoja, ka aizķeršanās esot tādēļ, ka, slēdzot līgumu vai piedaloties konkursā, pretendents līdz galam neapzinājās tās problēmas, ar kurām saskarsies, lai izpildītu līguma nosacījumus. Tas saistīts ar stacionāro radaru uzstādīšanu, kas prasa milzu darbu ar projekta izstrādi katram objektam un saskaņošanu dažādās iestādēs. Saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem fotoradarus piegādā un uzstāda trīs juridisko personu apvienība, kurā iekļauta AS "Vitronic Baltica", vācu kompānija "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme" un SIA "Komerccentrs DATI grupa". Fotoradarus visā Latvijā plānots izvietot trijās kārtās. Vispirms radari tiks izvietoti Rīgas reģionā, bet tad pakāpeniski visā Latvijā. Rīgas reģionā tiem vajadzēja sākt darboties jau no 21.oktobra. Fotoradari pieļaus dažāda apmēra pārkāpumus. Apdzīvotās vietās bīstams ātrums, kas var nodarīt neatgriezeniskas sekas, ir plus 20 kilometri stundā, bet ārpus apdzīvotām vietām - plus 30 kilometri stundā. Tas gan nenozīmējot, ka apdzīvotā vietā autovadītāji drīkstēs braukt ar ātrumu 60 kilometri stundā atļauto 50 kilometru stundā vietā. Fotoradari paredz noteiktu "tolerances līmeni", taču katrā konkrētā gadījumā tas būs atšķirīgs. Piemēram, pie skolām fotoradari fiksēs visniecīgāko ātruma pārsniegšanu.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē