ĢMO brīvo zonu statusu var noteikt ar sabiedrības atbalstu 1

«Bauskas Dzīves» redakcijā 15. decembrī izvērsās plaša diskusija par brīvo zonu veidošanu, kurās netiktu audzēti ģenētiski modificēti organismi (ĢMO), kultūraugi. Domu apmaiņā iesaistījās zemnieki – Andris Kalniņš no Stelpes pagasta, Mārtiņš Mediņš no Bārbeles pagasta (viņš arī Vecumnieku novada domes deputāts), Normunds Sakalovskis no Vecumnieku pagasta, kā arī Vecumnieku novada domes deputāte Aiga Saldābola un SIA «Uzvara-Lauks» agronoms Sergejs Kataņenko. Valsts institūcijas pārstāvēja Kristīne Sirmā, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta augkopības nodaļas vadītāja, un Dace Guste, šīs nodaļas vecākā referente, kā arī Ēriks Leitis, Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais konsultants.Sarunas mērķis bija izzināt, kādi riski pastāv, izmantojot Latvijas un kaimiņvalstu lauksaimniecībā ĢMO kultūraugus, un ko iespējams darīt, lai tik maza valsts kā Latvija tomēr būtu pasargāta no šāda saimniekošanas virziena. Vecumnieku novadā, kas diskusijā bija visplašāk pārstāvēts, jau notikusi iedzīvotāju aptauja, bet aktivitāte nav bijusi pietiekama un tādēļ tā turpināsies.Stelpietis Andris Kalniņš ir pārliecināts, ka Latvijas teritorija nav piemērota ĢMO ieviešanai, un pēc viņa iniciatīvas tika ierosināts pašvaldībai veikt aptauju. Zemnieks ir iedziļinājies ĢMO globālajās problēmās un uzskata, ka Latvijai jānosargā zaļais tēls, kas paver eksporta tirgus. Stelpietis ĢMO aplūkoja no vairākiem aspektiem, akcentējot, ka pastāv draudi videi, cilvēkam un var būt neatgriezeniskas sekas lauksaimniecībai, jo mazā teritorijā nevar līdzās pastāvēt bioloģiskā saimniekošana un ĢMO. Tāpat ir draudi arī tradicionālajai (konvencionālajai) lauksaimniecībai. Šim viedoklim pievienojās Sergejs Kataņenko, norādot, ka pilnībā nav izmantotas konvencionālās lauksaimniecības iespējas. Viņš arī uzskata, ka papildu draudi saistīti ar to, ka Latvijas teritorija izvietota gar jūru, ka ir daudz mežu un upju, ka iedzīvotāju skaits pārāk mazs, lai veiktu eksperimentus, ka ĢMO laišanu apritē ir dārgi kontrolēt un to arī nav iespējams izkontrolēt.Mārtiņš Mediņs pauda viedokli, ka Ministru kabinetam ir jāpieprasa, lai visai Latvijai tiek piešķirts no ĢMO brīvs statuss. Tā kā valstij nav ilglaicīgas lauksaimniecības politikas un nav paredzams, kas notiks pēc pāris gadiem, ierobežojums audzēt ĢMO var negatīvi ietekmēt Latvijas zemnieku konkurētspēju. Viņu satrauc, ka Latvijas veikalos nav uzskatāmas norādes par to, ka daudzos produktos ir ĢMO sastāvdaļas. Līdzīga nostāja ir arī N. Sakalovskim. Abi zemnieki pauda neapmierinātību par valsts politiku kopumā un arī par nedrošību lauksaimniecībā.Kristīne Sirmā skaidroja, ka, saskaņā ar Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu, Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savu nostāju un rosināt pašvaldības pieņemt lēmumu, lai teritorija būtu brīva no ĢMO. Eiropas Savienības likumdošana neparedz, ka šādu statusu varētu noteikt kādas valsts valdībā, taču tieši pašvaldībām šī iespēja dota. Tādēļ ir svarīga sabiedrības informēšana un sapratne par ĢMO, kā arī iesaistīšanās nākamo paaudžu likteņa lemšanā. Latvijā likumdošana par šo jautājumu salīdzinājumā ar citām Eiropas un vairākām citām valstīm ir izstrādāta plašāk un dziļāk.Ē. Leitis precizēja, ka pašlaik Latvijā septiņas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu, ar kuru tās pasludinātas par brīvām no ĢMO.Iedzīvotāju aptauja par ĢMO brīvu zonu paredzēta Iecavas novadā, par šo tēmu spriests arī Rundāles novada domes Attīstības komitejas sēdē. K. Sirmā skaidroja, ka pašvaldības nosaka aptaujas principus un arī izstrādā saistošos noteikumus sakarā ar ĢMO brīvās zonas statusu. Ē. Leitis sacīja, ka Vides ministrija, sadarbojoties ar Latvijas Pašvaldību savienību, sniegs rekomendācijas noteikumu sagatavošanā.Diskusijas plašāks atspoguļojums būs lasāms laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā 21. decembrī.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

nezinītis

kārtējā ES politika Latvijjā ,lai iznīkst tie kas vēl kautko ražo,jo ES mēs vajadzīgi kā patērŗtāji viņu pārtikai. Kas mēs šeit esam, nekas.Vakar cukurs,lini, nerunājot par rūpniecību, tās vispār vairs nav', šodien jau šprotes.Kas mēs par likteņa lēmējiem, ar mums jau nerēķinās,to izlems SVF. Par cik mums vairs daļa no Latvijas zemes nepieder ,bet dāņiem un 'vāciešiem,tad tie arī noteiks ko šeit audzēt ,ko ne. Cik tad ir iedzīvotāju, kas varēs nopirkt dārgos bioloģiskos produktus ?

pirms 10 gadiem, 2009.12.17 22:49

Latvijā un pasaulē