Iesākas Lielais gavēnis

Šogad Pelnu Trešdiena ir 25.februārī. Tā ir diena, kad katoļu Baznīcā iesākas gavēņa laiks, kas ilgst 40 dienas, ziņo apollo.lv .Pelnu Trešdienā visos katoļu dievnamos būs īpašs rits, kurā priesteris uz ticīgo pierēm ar pelniem uzvilks krusta zīmi. Pāvests Benedikts XVI ir uzrakstījis speciāli šim gavēņa laikam savu vēstījumu, kurā viņš pardomā gavēšanas nozīmi, portālu «Apollo» informēja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrs. Lielais gavēnis iesākas Pelnu Trešdienā. Vēsturiski Pelnu Trešdiena ir pazīstama kā publiskā grēku nožēla. Bībeliskajā skaidrojumā pelni nozīmē cilvēka trauslumu un to, ka cilvēks ir ņemts no zemes - tas ir, pakļauts nāvei. Pelnu zīme ir arī ārēja apņemšanās zīme tam, kurš nožēlo savus sliktos darbus un veic atgriešanās ceļu pie Dieva. Gavēņa laiks ir sagatavošanās Lieldienām. Simboliski šis laiks atgādina tās 40 dienas, ko Jēzus pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības (no gavēņa 1. svētdienas līdz Lielajai Ceturtdienai, kad sākas Lieldienu svinības, ir tieši 40 dienas). Gavēnis bija kā īpašs sagatavošanās laiks tiem cilvēkiem, kuri vēlējās kristīties Lieldienu naktī. Šajā laikā kristieši vairāk uzmanību pievērsīs lūgšanai, žēlsirdības darbiem un gavēšanai. Viens no gavēšanas aspektiem ir atturēšanās no ēdieniem. Bet gavēšanai ir arī cits, sociālais raksturs, kurš ietver visu sabiedrību, kad prātīgi rīkojamies ar tiem labumiem, kas ir mūsu pārziņā, piemēram, neizniekojam ēdienu. Gavēt var arī ierobežojot plašsaziņas līdzekļu lietošanu - televīziju, datorspēles. Svarīgs aspekts skar arī savstarpējo attiecību jomu, kā, piemēram, piedošana, naida neturēšana, parāda atlaišana. «Šķiet, ka mūsdienās ir mazinājusies gavēšanas prakses garīgā nozīme, un kultūrā, ko raksturo tieksme uz materiālo labklājību, tā ir kļuvusi drīzāk par terapeitisku līdzekli sava ķermeņa kopšanai. Protams, gavēšana uzlabo fizisko labsajūtu, bet ticīgajiem tā pirmkārt ir «terapija», kas dziedina to visu, kas kavē Dieva gribas pildīšanu,» savā vēstījumā raksta pāvests Benedikts XVI. Svētā Krēsla un Itālijas Bīskapu konferences 39 ģenerālās asamblejas, kas notika Romā, 1994. gada 27.novembrī pieņemtajā pastorālajā dokumentā «Gavēņa un atturības nozīme kristīgā skatījumā», kas sasaucas arī ar Baznīcas Kanoniskajām tiesībām, tika vērsts plašs izklāsts par to, kas ir gavēšana. Pāvests vēstījumā mums atgādina: »...gavēnim ir liela askētiskā nozīme, tas ir garīgs spēks cīņā pret katru iespējamo nesakārtoto piesaistīšanos sev pašiem. Brīvprātīga atteikšanās no baudas, ko sagādā ēšana, vai citiem materiāliem labumiem palīdz Kristus māceklim kontrolēt iedzimtā grēka, kura negatīvās sekas jaušamas visā cilvēka personībā, novājinātās dabas tieksmes. Gavēņa liturģiskā laika sena himna šai sakarā mudina: «Utamur ergo parcius, / verbis, cibis et potibus, / somno, iocis et arctius / perstemus in custodia - atturīgāk lietosim vārdus, ēdienus, dzērienus, miegu un spēles un būsim modrāki nomodā ». Visu pāvesta Benedikta XVI vēstījumu gavēņa laikam lasiet: www.catholic.lv

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē