Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Imants Lancmanis: Pārāk bieža prezidentu maiņa radīs negatīvas sekas

Ja vien nav kādas ļoti būtiskas pretenzijas pret Valsts prezidentu, tad nomaiņa jau pēc pirmā termiņa vienmēr nozīmē tikai nevajadzīgu iekšpolitisko kaislību izraisīšanu Latvijā un radīs zaudējumus ārpolitikā, aģentūrai LETA, komentējot pavasara beigās gaidāmās prezidenta vēlēšanas, sacīja Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis."Ārpolitikas laukā tas liktu zaudēt ļoti būtiskās atpazīstamības un personisko kontaktu iestrādes, kas izveidojas tikai vairāku gadu laikā," uzsvēra direktors, vērsdams uzmanību uz to, ka Latvijas Valsts prezidenta darba termiņš ir pārāk īss.Lancmanim šķiet nepieņemams jautājums par to, kādiem kritērijiem ir jāatbilst prezidentam, jo šāds "uzstādījums varētu būt vairāk piemērots skolas līmenim, kur bērniem ātri jānosauc labo īpašību kopums.""Ja mēs tagad vēl taujājam, kādam jābūt ideālajam Valsts prezidentam, un gatavojamies spriest par kritērijiem, tad jāpieņem, ka gan sabiedrība, gan politiķi visu iepriekšējo laiku ir maldījušies neziņas tumsā, un jābrīnās, ka kaut kas nedaudz saprātīgs ir bijis iespējams. Ja nav priekšstatu par tikumu un netikumu, par labo un ļauno, par valstsvīru funkcijām nepieciešamajām īpašībām, tad vispār nav iespējams dzīvot saskaņā ar veselo saprātu, kur nu vēl izmeklēt labāko prezidentu," norādīja Lancmanis.Pieņemot, ka visi tomēr zina, kādam jābūt labam prezidentam un apspriešanas process drīzāk paredzēts kā abstrakta prāta spēle vai iespēja politiskiem manevriem, nākošajā, prezidenta izvēles, etapā izšķirošais būs un paliks politisko spēku samērs."Neviena veida elektoru kolēģija nevienā vēsturiskā periodā nav spējusi būt objektīva, un kandidatūru aizmugurē vienmēr stāvējušas intereses un politiskā cīņa. Tāpēc, ja jau reiz šī sāpīgā operācija ir izdarīta, sabiedrības saviļņojumi rimušies, nevajadzētu sākt visu no nulles. Šaubos, vai kandidatūru apspriešana dos ko citu, izņemot vēl dziļākas sabiedrības nesaskaņas, šķelšanos, naidu, politisko kaislību uzbangojumu," sacīja Lancmanis.LETA jau ziņoja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS) 1.februārī nāca klajā ar ierosinājumu - komisijas sēdē ar trim "gaišiem cilvēkiem" apspriest Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu.Staņa rosināja uz komisijas sēdi aicināt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Andri Jaunsleini, Lancmani un akadēmiķi Jāni Stradiņu.Staņas ierosinājums radīja zināmu apjukumu komisijas deputātos, kuri pauda viedokli, ka tāda apspriede nedos praktiskus rezultātus, turklāt pirms pašām Valsts prezidenta vēlēšanām nav iespējams paspēt grozīt Satversmi, lai paplašinātu Valsts prezidenta pilnvaras vai mainītu viņa ievēlēšanas kārtību.Jau ziņots, ka Āboltiņa publiski paudusi vēlmi parlamentā izveidot darba grupu Valsts prezidenta ievēlēšanas procesa vērtēšanai. Alternatīvu grupu plāno veidot arī opozīcijā esošā nacionālas apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcija.Zatleram prezidenta pilnvaru termiņš beigsies 2011.gada 7.jūlijā, un saskaņā ar "Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu" Saeimas sēdi prezidenta ievēlēšanai ir jāsasauc ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām. Tas nozīmē, ka prezidenta vēlēšanām paredzētā Saeimas sēde tiks sasaukta ne vēlāk kā 8.jūnijā.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē