Jauni risinājumi palīdz izdzīvot

SIA «G. S. A. Production» paketlogu ražotnē Iecavas novada Dimzukalnā, pieņemot darbiniekus, priekšroka ir vietējiem iedzīvotājiem.«Tas ir ne tikai uzņēmumam izdevīgāk, darba ņēmēji vinnē laika un izdevumu ziņā. Nevienam negribas uz darbu braukt divas stundas,» teic sabiedrības direktors Aleksejs Gazukins. Sākumā visi ražotnes strādnieki bija rīdzinieki. Viņus uz Dimzukalnu ved uzņēmuma transports. Tā kā jaunu darbinieku apmācībai vajag vienu divus mēnešus, ražotnē sāka pieņemt arī vietējos iedzīvotājus. Pašlaik viņu jau ir trešdaļa no visiem darbiniekiem. Interesenti parādās ik pa laikam. Vadība pieraksta viņu koordinātas un veido iespējamo darbinieku datu bāzi. Ja kāds no strādniekiem ies projām, labprātāk pieņems vietējos. SIA «G. S. A. Production» pēc mēneša būs divu gadu jubileja. Pirmajā gadā uzņēmējs organizēja ražotni, otrajā sāka strādāt. Sabiedrības birojs un noliktavas atrodas Rīgā, bet ražotne – Dimzukalnā, bijušās kopsaimniecības «Vienība» vistu fermas ēkā. Uzņēmuma izveidē ieguldīts gan privātkapitāls, gan kredītlīdzekļi. Pašlaik tie ir vienādās daļās, proti, puse uz pusi. «Tas ir pats labākais variants, tā finanses jāstrukturē arī darbības laikā. Tas dod finansiālu stabilitāti un palielina investīciju apjomu,» teic A. Gazukins, kuram ir augstākā izglītība ekonomikā. Pavisam uzņēmumā strādā 14 darbinieku, seši no viņiem – ražotnē Dimzukalnā. «Mums daudz cilvēku nevajag, jo izmantojam pusprofesionālās iekārtas. Tās nopirkām Vācijā, būvniecības izstādē. Paketlogu ražošanas iekārtām ir trīs klases: amatieru, pusprofesionālā un profesionālā. Polija ir tuvākā valsts, kur paketlogu rūpnīcās izmanto profesionālās iekārtas. Tās maiņā izgatavo līdz 1000 vienībām, un ražotnē strādā tikai operatori. Jaudīgo mašīnu iegādei vajadzīgas investīcijas miljonos,» stāsta vadītājs. Rūpnīcas tehniskos darbus pārrauga ražošanas priekšnieks Aleksandrs Gedzeņuks no Rīgas. «Uzņēmumā strādāju no tā izveidošanas brīža. Izaugsmi vērtēju pozitīvi, sākam tikai uzņemt apgriezienus. Darbiniekiem ir īpaša telpa, kur paēst pusdienas, dušas. Ēkā ir ievilkta gāzes apkure. Cilvēki par algu nežēlojas. Cenšamies papildus izmaksāt uz svētkiem, katru mēnesi prēmija tiek čaklākajiem un godprātīgākajiem strādniekiem,» stāsta vadītājs. Dimzkalnietis Normunds Feldmanis teic: «Uzņēmumā strādāju kopš šīgada februāra, darbavietu atradu caur paziņām. Darba apstākļi šeit ir normāli. Atalgojums šodienas cenām ir ne visai labs, solīja vasarā pacelt. Iepriekš uz darbu būvniecībā braukāju uz Rīgu. Pašlaik ieekonomēju ceļā pavadīto laiku un transporta izdevumus.»Pērn uzņēmums sasniedza 45 procentus no iespējamiem ražošanas apjomiem. Nākotnē varētu ieviest otru ražošanas maiņu, taču vietējam tirgum nav tik liela pieprasījuma. Sezona kompensē klusos mēnešus. Arī Latviju skar globalizācija, proti, mazie uzņēmumi brūk. Piemēram, pirms pieciem gadiem Rīgā bijis ap simt paketlogu firmu. Prognozē, ka likvidēsies vēl uzņēmumi. Nākotnē būšot pāris lielu rūpnīcu. Strauja daudzu ļaužu «izmešana» darba tirgū ir sliktāka nekā pakāpeniska, teic A. Gazukins. Palielinās bezdarbs un samazinās iedzīvotāju maksātspēja.Dimzukalna ražotnē top plastikas logi. Eiropas tirgū tie aizņemot 75 procentus. Alumīnijs ir izturīgāks, taču auksts. Koks ir silts, bet tā ražošanas tehnoloģija ir sarežģīta. Pēc noteikta laika logam nepieciešama apkope. Plastikātam to nevajag, turklāt pašlaik ir daudz stabilizatoru, kas materiālu padara izturīgāku. «Specializējamies Vācijas tehnoloģijā, izmantojam no Dānijas un Beļģijas stiklu,» stāsta A. Gazukins. Paketlogu izgatavošanu var sadalīt divos posmos: sākumā ir vienkāršais darbs (piemēram, sagriezt plastiku), bet pēc tam seko salikšana (metināšana utt.). Tam vajadzīgas iemaņas un pieredze. Īpaši, ja logam ir arkas vai tas ir trīsstūrveida u. tml. Jauns darbinieks sākumā ir māceklis un strādnieks, daži kļūst par meistariem. SIA «G. S. A. Production» liekot uzsvaru uz kvalitāti. Polijas piegādātāji izvēloties ātrumu un labu cenu. Tā kā šī tirgus daļa bija jau aizņemta, uzņēmums izvēlējās ražot augstvērtīgu produkciju. Tāpēc maksa par to ir lielāka. «Eiropā arī ir inflācija. No turienes ieved metālu un citas izejvielas. Astoņus mēnešus cenu neesam mainījuši. Ceram to vēl noturēt,» stāsta uzņēmuma vadītājs. Izvēlēties ražotnes vietu Dimzukalnā noteica vairāki kritēriji. Jo tālāk no Rīgas, jo lētāk maksā zeme. Galvaspilsētā ražošanai piemērotu ēku ir ļoti maz. Atrasties reģionā ir izdevīgāk, jo produkcija jāpiegādā uz dažādām vietām Latvijā. Rīgā bieži to kavē sastrēgumi. Daudz uzņēmumu izejot ārpus galvaspilsētas un izvietojoties abpus šosejai A-7. «Mūs sagaida tas pats, kas Vāciju. Proti, būs vienstāva dzīvojamā apbūve un pie lielākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem izvietosies rūpniecība,» pārdomās dalās A. Gazukins.Ražotnes klienti ir dzīvokļu, privātmāju īpašnieki, kā arī daudzdzīvokļu ēku, piemēram, deviņstāvu dzīvojamās mājas būvuzņēmumi. Turklāt sadarbības partneri ir dīleri.Direktoraprāt, Eiropas fondu naudu Latvijā izdala haotiski. Par maz tiek atbalstīta uzņēmējdarbība. Latvijā uzņēmumi un valsts esot kā kaimiņi, kuri zina cits par cita eksistenci. Viņi cenšas nekonfliktēt, bet arī nedraudzējas.Konkurence logu ražošanā aug. Pat ar mazu priekšrocību var apsteigt sāncenšus. Salīdzinājumā ar Rīgas rajonu varot teikt, ka Bauskas pusē konkurences nav. «Varam plānot izaugsmi. Slikti, ja vietējie ražotāji ceļ cenas. Mēs pacentīsimies veidot konkurenci tiem, kuri te nosmeļ saldo krējumu.Uzņēmumi pie mums, sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, apstājas un aprimst. Var uz rokas pirkstiem saskaitīt ražotnes, kas inovatīvi strādā. Kādreiz paketlogiem bija liels pieprasījums. Pašlaik sākt uzņēmējdarbību ir grūti, jo cīņa par klientiem ir sīva. Ekonomiskā krīze ieviesa savas korekcijas, pērn palielinājums nebija tik liels, kā iecerēts. Taču ražošanas apjomi pieaug katru gadu, pērn tie bija 15 procentu. Pēc Latvijas mērogiem esam vidējais bizness, bet Eiropas – mazais. Pārdevējam konkurence ne vienmēr ir slikta. Protams, ir saspringtāk. Taču ir jāmeklē jauni risinājumi. To es saucu par pozitīvu domāšanu,» tā direktors. VIEDOKLISSIA «DUE» direktore DIĀNA MILBERGA-VALTERE:– Bauskā ir daudz paketlogu tirgotāju. Pēdējā gadā mazliet samazinājies pasūtījums stingrās kredītpolitikas dēļ. Tas saasina konkurenci. Situācija mainīsies. Paketlogiem pieprasījums būs vēl apmēram piecus gadus, jo daudzi, piemēram, izglītības iestādes, jau tos jau ielikuši.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē