Jauno gadu var sagaidīt saskaņā ar dažādām seno latviešu tradīcijām

Vecgada vakaru var pavadīt un Jauno gadu sagaidīt ar dažādām seno latviešu piekoptām tradīcijām.

Jaungada tradīcijās daudzi elementi aizgūti no Ziemassvētku un Meteņu tradīcijām, jo arī šīs dienas agrāk uzskatīja par jauna gada iesākumu. Arī ēdieni tika pasniegti līdzīgi kā Ziemassvētkos - zirņi, zīdenis jeb biezputra ar gaļu, cūkas galvas puse, maize, alus. Galdam bija jābūt bagātīgam, lai nekā netrūktu arī nākamajā gadā. Tipisks Jaungada ēdiens ir zivs, kuras zvīņas liek makā, lai jaunajā gadā netrūktu naudas. Vēl viena izplatīta tradīcija bija ķekatās jeb budēļos iešana, kad cilvēki pārģērbās dažādās maskās un gāja apraudzīt kaimiņu mājas. Pazīstamākās maskas bija zirgs, čigāns, lācis, dzērve un nāve. Seno latviešu ticējumos katram gada mēnesim tika piedēvēts savs ēdiens. Lai nākamajā gadā visi mēneši būtu veiksmīgi, Vecgada vakarā jāēd divpadsmit ēdieni, kuriem mūsu senči piedēvēja simbolisku nozīmi. Vecgada vakarā uz galda ir jābūt pīrāgiem, kas simbolizē mājīgumu un omulību, āboliem, kas simbolizē skaistumu, pupām, kas simbolizē daudz bērnu, zirņiem, jo tad nākamajā gadā nevajadzēs raudāt, bietēm, jo būs karstas asinis, skābiem kāpostiem, lai būtu salda dzīve, bet skābums jāapēd vecajā gadā. Tāpat uz galda ir jābūt dzērvenēm, jo tad būs sārti vaigi, rutkiem, jo būs laba veselība, piparkūkām, lai būtu grezna dzīve, cūkas ribiņām un šņukuram, lai nākamajā gadā būtu spēks un laime, zivīm, lai būtu bagātība, un zāļu tējām ar medu, jo tējas aromāts atbaida ļaunos garus, bet medum tiek piedēvēta maģiska nozīme. Latviešu ticējumi vēsta, ka Vecgada vakarā meitenēm vajag ar plikām kājām skriet ārā un nolauzt ābeļu zaru, un kurai būs gadījies kuplāks zars, tā dabūs bagātāku brūtgānu. Kāds cits ticējums vēsta, ka vecā gada vakarā vajagot līdz pulksten divpadsmitiem dzīvot augšā un divpadsmit reizes ēst, tad nākamais gads būšot bagāts. Tāpat ticējumos teikts, ka tas, ko Jaungada naktī redz sapnī, nākamajā gadā piepildās, un, ja Jaungada dienā kaut ko ēd pirmo reizi un kaut ko vēlas, tad šī vēlēšanās arī piepildās. Jaunā gada sagaidīšana ar dažādām tradīcijām notiek ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Ķīniešu Jaunā gada svinības sākas līdz ar jaunu Mēnesi pirmajā jaunā gada dienā un ilgst 15 dienas līdz pilnmēnesim. Vecgada vakars un Jaunā gada diena ķīniešiem ir ģimenes svētki, tas ir laiks ģimenes kopā būšanai un pateicības laiks aizejošajam gadam. Svētku rituāla spilgtākā daļa ir cienasta atstāšana senčiem. Simboliski tas nozīmē pagātnes un tagadnes vienotību. Grieķijā Svētais Bazils pusnaktī piepilda bērnu kurpes ar dāvanām. Dānijā par labu zīmi uzskata, ja Jaunajā gadā mājas durvis tiek apmētātas ar traukiem. Veci trauki tiek glabāti cauru gadu, lai ar tiem Vecgada vakarā varētu apmētāt draugu mājas. Daudz saplēstu trauku nozīmē, ka mājas saimniekiem ir daudz draugu. Japāņi, sagaidot Jauno gadu, māju durvis rotā ar priežu zariem, bambusu un virtenēm, kas simbolizē veselību un ilgu mūžu. Bērniem tiek dāvinātas "otošidamas" - mazas dāvanas ar naudu iekšā. Cilvēki viens otram sūta apsveikuma kartītes, piedod gada laikā nodarītās pārestības un samierinās viens ar otru. Tādās valstīs kā Bahamu salās, Nepālā, Taizemē un citur cilvēki rīko Jaunā gada parādes, kas var ilgt pat četras dienas. Tām tiek gatavotas īpašas maskas un tērpi. Jaunā gada svinēšanas tradīcija senāk bijusi saistīta ar pavasara sākumu, bet 153.gadā pirms Kristus Romas senāts nolēma sakārtot kalendāru un par jauna gada sākumu atzina 1.janvāri. Šo datumu vēlāk pārņēma arī Jūlija Cēzara kalendārs.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē