Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Katoļu baznīcā ar Pelnu trešdienu sāksies Lielā gavēņa laiks

Ar Pelnu trešdienu 17.februārī katoļu baznīca sāks gavēņa laiku, kas ilgs 40 dienu, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā. Pelnu trešdienā visos katoļu dievnamos notiks īpašs dievkalpojums, kurā garīdznieks uz ticīgo pierēm ar pelniem uzvilks krusta zīmi. Bībeliskajā skaidrojumā pelni nozīmē cilvēka trauslumu un to, ka cilvēks ir ņemts no zemes, tas ir, pakļauts nāvei. Pelnu zīme ir arī ārēja apņemšanās zīme tam, kurš nožēlo savus sliktos darbus un veic atgriešanās ceļu pie Dieva. Gavēņa laiks ir sagatavošanās Lieldienām. Simboliski šis laiks atgādina tās 40 dienas, kuras Jēzus pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības (no gavēņa pirmās svētdienas līdz Klusajai ceturtdienai, kad sākas Lieldienu svinības, ir 40 dienas). Savulaik gavēnis bijis kā īpašs sagatavošanās laiks tiem cilvēkiem, kuri vēlējās kristīties Lieldienu naktī. Lielā gavēņa laikā kristieši vairāk uzmanības pievērš lūgšanai, žēlsirdības darbiem un gavēšanai. Viens no gavēšanas aspektiem ir atturēšanās no ēdieniem, bet gavēšanai ir arī cits, sociālais raksturs, kas ietver prātīgu rīcību ar visiem cilvēka pārziņā esošajiem labumiem, kā arī jebkuru citu nodarbi, kura pārlieku pārņēmusi ikdienu, piemēram, datorspēļu vai televīzijas lietošanu. Tāpat svarīgs šā laika aspekts ir savstarpējo attiecību sakārtošana - piedošana, naida neturēšana, parāda atlaišana. Ik gadus pāvests Benedikts XVI Lielajam gavēnim raksta arī īpašu vēstījumu, kurā izceļ kādu nozīmīgu tēmu. Šā gada tēma ir "Dieva taisnīgums ir atklājies caur ticību uz Jēzu Kristu".

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē