Koķe: Sākumskolas ir jāsaudzē

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tuvāko mēnešu plānos ir izvērtēt vidusskolu darbību un proporcionālo finansējumu uz vienu skolēnu, vērtēt klašu apvienošanu un vidusskolu optimizāciju, taču sākumskolas, kur mācās mazie bērni, ir jāsaudzē.To vakar, tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu izglītības iestāžu tīkla attīstību Latgalē, sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Kā aģentūru LETA informēja Latgales plānošanas reģiona (LPR) preses sekretāre Ginta Kraukle, LPR attīstības padomes sēdē, piedaloties ministrei, IZM valsts sekretāram Marekam Gruškevicam un citiem IZM pārstāvjiem, tika uzsvērts, ka pamatskolu, vidusskolu posmā kā noteicošais kritērijs ir izglītības kvalitāte, ko diezin vai spēj nodrošināt maza skoliņa, kas turklāt valstij izmaksā ļoti dārgi. "Sabiedrībai nav priekšstata par to, kāds ir skolēnu skaits atsevišķās Latvijas skolās. Cilvēki bieži pārprot sacīto, domājot, ka runa ir par skolēnu skaitu klasē, lai gan minēts tiek skolēnu skaits skolā. Latvijā joprojām ir skolas, kur audzēkņu skaits ir 9, 19 vai 23 skolēni. Un šādas skolas turpmāk nevarēs pastāvēt," uzsvēra ministre. Izstrādājot skolu tīkla attīstības modeli, ministrija gaida priekšlikumus arī no pašvaldībām, rajonu izglītības pārvaldēm un skolu direktoriem. Izglītību finansē valsts, taču skolu dibinātāji un uzturētāji ir pašvaldības, tādēļ svarīgs ir visu pušu viedoklis. Līdz 2008.gada 15.jūlijam IZM izveidotai darba grupai jāizstrādā koncepcija skolu attīstības modelim, kas kā pilotprojekts vispirms tiks ieviests trīs pašvaldībās - republikas nozīmes pilsētā, lielākā novadā un mazā novadā. Latgales pašvaldību vadītāju un IZM pārstāvju tikšanās reizē tika uzsvērts, ka pēc reģionālās reformas finansējums izglītībai vairs netiks dalīts pēc rajonu principa, bet tiks novirzīta pa tiešo uz katru novada pašvaldību atbilstoši izglītojamo skaitam. Līdz šim rajonu robežās bija iespējas lielākām skolām pabalstīt mazākās, pēc reformas situācija novados būs ļoti atšķirīga - to ietekmēs gan bērnu skaits, gan mācību iestāžu skaits katrā pašvaldībā. Daudzus, īpaši mazo Latgales pašvaldību vadītājus, uztrauc turpmākā kārtība savstarpējo norēķinu ziņā. Lauku pagastos dzīvojoši bērni bieži izvēlas mācīties pilsētu skolās, līdz ar to pagasta pašvaldība maksā pilsētas pašvaldībai ievērojamas naudas summas, īstenojot "nauda seko skolēnam" principu. Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka savstarpējos norēķinus nedrīkstētu "brīvlaist". Būtu nepieciešams noteikt bāzes summu, pretējā gadījumā cietīs tieši mazās pašvaldības. IZM pārstāvji atzina, ka šo summu noteikt ir ļoti grūti, jo skolu uzturēšanas izdevumi ir ļoti atšķirīgi. Ir jāvienojas, kuras pozīcijas ieskaitīt skolu uzturēšanas izdevumos, bet kuras nē, tādējādi meklējot kompromisu pašvaldību starpā. LPR preses sekretāre informēja, ka jautājumā par pirmsskolas izglītības iestādēm pašvaldību un ministrijas domas dalījās. Pašvaldības uzskata, ka bērnudārzu būvniecība ir valstisks uzdevums, jo pašvaldību finanšu iespējas ir nepietiekamas. Savukārt IZM pārstāvji centās pārliecināt, ka labākais saimnieks ir nevis valsts, bet gan pašvaldības un privātie investori, kurus vajadzētu piesaistīt jaunu bērnudārzu celtniecībai. Pašvaldību vadītāji arī vērsa uzmanību uz to, ka nepieciešams ne tikai būvēt jaunus, bet arī rekonstruēt esošās pirmsskolas iestādes, kas daudzviet ir ļoti sliktā stāvoklī. Gruškevics kā atzīstamu minēja Igaunijas praksi, kur pašvaldību budžetos ienāk daudz lielāks procents iekasēto nodokļu. Šo naudu pašvaldības pašas iegulda infrastruktūrā, tostarp jaunu bērnudārzu celtniecībā, tādējādi negaidot palīdzību no valsts. Atkārtoti Latgales pašvaldību vadītāji un IZM pārstāvji diskutēja par principiem profesionālo skolu izvēlē, kurām būs tiesības pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" aktivitātē "Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmas īstenošanā". Latgalē kopumā ir 22 profesionālās izglītības iestādes, savukārt IZM piedāvātajā variantā minētas tikai 11 skolas šī finansējuma ieguvei. Latgales pašvaldību vadītāji uzskata, ka kritēriji nav skaidri. Rodas arī šaubas, vai piedāvātais programmu spektrs apmierinās darba devēju pieprasījumu pēc darbaspēka Latgalē. Nav atbildēts arī jautājums, kāda būs attīstība pārējās profesionālās izglītības iestādēm, kuras nesaņems līdzekļus modernizācijai. Pēc Latgales pašvaldību domām, taisnīgāk būtu rīkot atklātu projektu pieteikumu konkursu divās kārtās, izvērtējot katras skolas konkrēto piedāvājumu un spējas tā īstenošanā. Tādējādi Eiropas nauda tiktu kvalitatīvākajiem projektiem. IZM pārstāvju atbalstu šis priekšlikums neguva, taču arī LPR pārstāvji savās prasībās nepiekāpās, un lēmums netika pieņemts. Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka "šī nav "Sapņu fabrika", kur iespējams izbalsot savus kolēģus un izlemt, kura skola turpmāk attīstīsies, kura ne". Tas nozīmē, ka sarunas ar starp IZM un Latgales reģiona pārstāvjiem tiks turpinātas.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē