Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kristieši svin Vasarsvētkus

Šodien kristīgā baznīca svin Vasarsvētkus jeb Svētā Gara svētkus, kas ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.Vasarsvētkus svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, kas parasti iekrīt laikā no 10.maija līdz 13.jūnijam. Vasarsvētkos baznīca svin Apustuļu darbu grāmatā aprakstīto notikumu, kad Dievs Kristus mācekļiem dāvināja Svēto Garu. Ziemassvētki ir Dieva Tēva diena, kad Tēvs dod pasaulei savu Dēlu, Lieldienas - Kristus svētki, viņa augšāmcelšanās un nāves uzvaras diena. Savukārt Vasarsvētki ir Svētā Gara svētki, Gara izliešanas svētki. Tādējādi šajos būtiskākajos baznīcas svētkos atklājas Svētā Trīsvienība, Dieva trīsvienīgā būtība, kas atšķir kristīgo reliģiju no citām. Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Apustuļi darbos šis notikums aprakstīts neparastos tēlos, t.i., ka namā, kur viņi sēdēja, "nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, (...) un parādījās uguns mēles." Turklāt ļaudis, kurus līdz tam šķīra atšķirīgas valodas un pat domāšana, piepeši spēja viens otru saprast. Vētra un uguns izsaka to, kādas izmaiņas rada Svētais Gars - Trīsvienīgā Dieva Trešā Persona. Svētais Gars vieno cilvēkus, saista kristiešus pie kristīgās kopības un dod spēku sludināšanai. Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki. Līdz ar Svētā Gara nākšanu pār nedaudzajiem Jēzus sekotājiem kristīgās vēsts pasludināšana sāka pulcināt arvien vairāk un vairāk cilvēkus visās vietās un laikos, aizsniedzot un pārvēršot visdažādāko cilvēku dzīves. Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka tā ir šo cilvēku garīga pārliecība un ticība. Vasarsvētkos mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Sākot no Lieldienām baznīcās altārpārsegos, stolās un citos liturģiskos priekšmetos dominēja baltā krāsa, bet, sākot no Vasarsvētkiem līdz par Mirušo piemiņas dienai rudenī, baznīcās izmantos zaļo liturģisko krāsu. Šodien draudzēs visā Latvijā notiks Vasarsvētku dievkalpojumi - Rīgas Domā - plkst.12, Rīgas Jāņa baznīcā - plkst.10, Rīgas Jēzus baznīcā - plkst.10, Rīgas Vecajā Ģertrūdes baznīcā - plkst.10, Rīgas Lutera baznīcā - plkst.10, Rīgas Mārtiņa baznīcā - plkst.10, Rīgas Krusta baznīcā - plkst.10 un plkst.13. Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs šodien Svētās Mises svinēs un teiks sprediķi plkst.11.30 Rīgas svētās Trīsvienības draudzē A. Deglava iela 63 un plkst.18 Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē Klostera iela 2. Dievkalpojumu laikā arhibīskaps piešķirs arī Iestiprināšanas sakramentu.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē