Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kūlas dedzināšana var izmaksāt 200 latu

Līdz ar dabas atmodu pavasarī sarosījušies pērnās zāles dedzinātāji. Latvijā pirmais kūlas ugunsgrēks jau reģistrēts 13. martā Liepājā, bet Bauskas apkārtnē 30. martā.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere informē, ka pērn pirmais kūlas ugunsgrēks bija reģistrēts Liepājā 29. martā, bet jau nākamajā dienā - septiņi ugunsgrēki. Savukārt 2009. gada 4. februārī Liepājas teritorijā kūla dega 100 kvadrātmetru platībā. Rekords bija 2008. gadā, kad pirmo reizi kūla dedzināta 18. janvārī Kuldīgas rajona Padures pagastā 20 kvadrātmetru platībā, bet kūlas «dedzināšanas sezona» sākās 25. februārī, kad ik dienu dzēsti vairāki desmiti šo ugunsgrēku. Gandrīz ik gadu pirmie kūlas ugunsgrēki tiek reģistrēti Kurzemē, kur ir siltāks un sniegs nokūst ātrāk. VUGD Bauskas daļas komandieris Aigars Sietiņš «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka mūsu pusē šogad pērnās zāles dedzinātāju izraisītos ugunsgrēkus vēl nav nācies dzēst. Pērn bijušā Bauskas rajona teritorijā, kas joprojām ir Bauskas daļas pārraudzībā, reģistrēts 41 izbraukums uz kūlas vai salmu dedzinātāju izraisītiem ugunsgrēkiem. 2009. gadā reģistrēti 44 šādi izsaukumi. Izvērtējot šos rādītājus, A. Sietiņš atzīst, ka situācija nedaudz uzlabojas. Lauku saimnieki cenšas savas teritorijas laikus apkopt, tādējādi samazinot pērnās zāles dedzināšanas iespēju. Taču joprojām daudzi iedzīvotāji finansiālu apstākļu dēļ nevar sagādāt degvielu zāles pļāvējiem, samaksāt par darbu. Tādēļ palikuši nesakopti laukumi. Tās ir lielākās riska teritorijas, kur kādam neapdomīgajam varētu ienākt prātā pielikt degošu sērkociņu. Tomēr A. Sietiņš aicina ikvienu rūpīgi izvērtēt, pirms uzšķilt uguni pie pērnās zāles. Vispirms tas ir bīstami, jo liesma var kļūt nekontrolējama un nodarīt lielu nelaimi. Tāpat jebkura pērnās zāles dedzināšana nodara ļaunumu dabai. Un vēl šāda neprātīga rīcība var dārgi maksāt. Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, ka par kūlas dedzināšanu fiziskās personas var sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 500 latu. Vainīgo personu iespējams sodīt ar administratīvo arestu līdz pat piecpadsmit diennaktīm. Likums atļauj sodīt arī juridiskās personas. To var darīt VUGD inspektori.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē