Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā joprojām ir ekonomiskā krīze

Cilvēkiem skaidri jāsaprot, ka Latvija ir laukā no finanšu krīzes, bet joprojām atrodas ekonomiskajā krīzē. Un šī krīze nebeigsies līdz tam brīdim, kamēr nebūs skaidri nodemonstrēts ka spējam vadīt finanšu un ekonomiskos procesus savā valstī, intervijā laikrakstam "Diena" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.Rimšēvičs arī norāda, ka pēc pārmaiņām politikā, tostarp Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinātās Saeimas atlaišanas, nekas būtisks nav mainījies. "Politiķiem jābūt priekšstatam par to, kas notiek Latvijā, uz kurieni tā dodas, par situāciju, kādā mēs bijām un kāda vairs nedrīkstētu atkārtoties. Var teikt, ka Latvija šobrīd atrodas krustcelēs un mums ir ļoti nozīmīga savlaicīga, prognozējama 2012.gada budžeta pieņemšana. Ja mēs nespējam sasniegt to, ko pagājušajā gadā pēc vēlēšanām, kad ļoti ātri tapa valdība un raiti tika pieņemts budžets, tad viss iepriekš sasniegtais saistībā ar valsts finanšu sistēmas un ekonomikas sakārtošanu varētu izrādīties mazvērtīgs," uzskata Rimšēvičs. Lielākais drauds Latvijai, viņaprāt, būtu aizkavēšanās ar budžeta pieņemšanu. "Tad nedodam signālu ārvalstu tirgiem, investoriem, neradām jaunas darba vietas, neradām bāzi jaunu nodokļu ienākumiem un vienlaikus pārsvītrojam visas cerības Latvijai 2014.gadā pievienoties eirozonai," sacīja Rimšēvičs. Latvijas Bankas prezidents arī uzsver, ka pasaules tirgos strauji pieaugušas naftas un pārtikas cenas, tomēr Latvijā viens no inflācijas iemesliem ir nodokļu celšana. Tāpēc gan pašreizējam, gan arī jaunajam valdības vadītājam būtu skaidri jāpasaka, ka Latvijā nodokļi vairs netiks celti. "Otrs aspekts, kas ietekmē inflāciju un dara uzmanīgus, ir administratīvi regulējamo cenu izaugsme. Jābūt ļoti caurspīdīgam un saprotamam cenu veidošanās mehānismam, lai nebūtu tā, kā savulaik atgadījās Lietuvā, kad viena lēmuma par administratīvi regulējamas cenas palielināšanu dēļ Lietuva neizpildīja inflācijas kritēriju par 0,02%, un tā rezultātā netika uzaicināta uz sarunām par iestāšanos eirozonā," sacīja Rimšēvičs. Rimšēvičs gan atzīst, ka gadījumā, ja Latvija spēj sabalansēt budžetu, ja ekonomikas izaugsme ir starp 4% un 5%, bezdarbs sarūk zem 10% un inflācija ir ap 2%, tad uz jautājumu par to, vai vajag ieviest eiro, "mēs ar augstu paceltu galvu varam teikt, ka varam par to padomāt - nogaidīt un paskatīties". "Nekad neesmu uzsvēris, ka eiro vajag ieviest par katru cenu," sacīja Rimšēvičs, uzsverot, ka Latvijā pirmkārt jārada izaugsmei nepieciešamie nosacījumi un, ja valsts atbilst eiro ieviešanas kritērijiem, var "paņemt pauzi" un domāt, vai vajag."Eiro jau nav nekāda brīnumnūjiņa - ar tā ieviešanu Latvijā nekāda leiputrija nesāksies un mēs nekļūsim divtik bagāti," sacīja Rimšēvičs.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē