Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lauksaimnieki bažīgi par karstuma ietekmi uz ražu

Pēdējā laika karstais un sausais laiks kaitējis sējumiem un samazinās to ražu, aģentūru BNS informēja aptaujātie lauksaimnieki.Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža aģentūrai BNS pavēstīja, ka pašreizējā situācija jau kļūstot bažīga, īpaši, ja laika prognozes saglabāsies tādas, kādas tās ir līdz šim. «Sausums vēl nav galvenā problēma, taču karstums gan,» viņš piebilda. Pēc Ružas teiktā, karstums graudaugiem un rapšiem traucē veidoties un apputeksnēties. Viņš klāstīja, ka vasaras rapšu sējumiem vajadzētu zaroties, tomēr tas pašlaik nenotiekot. «Latraps» izpilddirektors prognozēja - ja ilgstoši saglabāsies šāds laiks, būs stipri mazāka raža, un notiks tas, kas patlaban redzams Francijā un Vācijā - raža tiek novākta mēnesi ātrāk nekā nepieciešams, raža ir daudz mazāka, līdz ar to biržā graudaugu un rapšu cenas iet uz augšu. Arī biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS pastāstīja, ka laikapstākļu dēļ raža krītas ar katru stundu. «Patlaban jau ir redzams, ka ražas būs mazāk par 20% pēc ziemas ietekmes - vārpiņu skaits vārpai ir salīdzinoši mazāks, nekā tam vajadzētu būt,» viņš minēja. Viņš paskaidroja, ka karstuma ietekmē visi veģetācijas procesi notiekot daudz straujāk un tas nozīmē, ka graudu skaits vārpā atkal samazināsies. «Ja šāds laiks saglabāsies, raža būtiski samazināsies,» viņš sacīja un piebilda, ka pašlaik sējumiem varētu palīdzēt tikai lietus. «Ceram, ka Latvijas teritorijā uzlīs lietus. Tas varētu pozitīvi ietekmēt vasarājus, lai gan arī tie jau kalst ārā,» Lazdiņš norādīja. Jau vēstīts, ka maija sākumā sausuma dēļ cieta daļa sējumu - sliktākā situācija bija Zemgalē. Savukārt aukstās ziemas dēļ liela daļa ziemāju sējumu iznīka, un lauksaimniekiem tos vajadzēja pārsēt. Ziņots arī, ka Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti šogad prognozē graudaugu un rapšu sējumu kopplatības saglabāšanos pērnā gada līmenī. Latvijā 2010.gadā lauksaimniecības kultūru kopējā apsētā platība, pēc provizoriskiem datiem, samazinājusies par 16,2 tūkstošiem hektāru jeb 1,5%, salīdzinot ar 2009.gadu, un bija 1095,8 tūkstoši hektāru.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē