Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Līdz maijam jāizstrādā priekšlikumi plānošanas reģionu likvidācijai 1

Ministru kabinets šonedēļ iepazinās ar informatīvo ziņojumu par plānošanas reģionu likvidāciju un to funkciju sadali starp novadu pašvaldībām un valsts iestādēm un uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt un līdz 2011.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par plānošanas reģionu funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu.Reģionālās attīstības likumā noteikts, ka plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona un tās lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome. Ir izveidoti pieci plānošanas reģioni - Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģions. Plānošanas reģionu teritorijas saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem ir noteicis Ministru kabinets. Kopumā plānošanas reģionu kompetence ir noteikta 15 likumos un 167 Ministru kabineta noteikumos, tai skaitā 78 Ministru kabineta noteikumos plānošanas reģionu jautājums ir ietverts tikai no teritoriālā aspekta. Plānošanas reģioni īsteno likumos noteikto kompetenci reģionālā līmeņa attīstības plānošanā un koordinācijā, vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu tiesiskuma uzraudzībā, sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos organizēšanā un pārzināšanā, kā arī citās jomās. Valsts budžeta finansējums plānošanas reģioniem ir ietverts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžeta programmā "Atbalsts plānošanas reģioniem" un kopš 2010.gada plānošanas reģionu sabiedriskā transporta organizēšanas funkcija reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos tiek finansēta no valsts budžeta apakšprogrammas "Sabiedriskā transporta reģionālo vietējās nozīmes pārvadājumu organizēšana", piešķirot pieciem plānošanas reģioniem 200 000 latu šīs funkcijas īstenošanai. Vienlaicīgi plānošanas reģioniem no valsts budžeta tiek piešķirts priekšfinansējums 100% apmērā Eiropas Savienības (ES) un citiem ārvalstu finansētajiem projektiem. Valsts budžeta finansējums plānošanas reģionu uzturēšanai ir samazinājies no 1 355 378 latiem 2009.gadā līdz 693 665 latiem 2010.gadā. Savukārt plānošanas reģioni laika periodā no 2006. līdz 2010.gadam no ES struktūrfondu un ārvalstu atbalsta instrumentu, kā arī citu avotu finansējuma ir piesaistījuši 9 436 454 latus. Plānošanas reģioni, iesaistoties ES un ārvalstu finansējuma apguvē, ir uzņēmušies virkni saistību gan kā finansējuma saņēmēji, gan kā projektu partneri. Pārtraucot projektu īstenošanu, netiks sasniegts projektu mērķis un izmaksas netiks deklarētas finansējuma atgūšanai no Eiropas Komisijas, radot zaudējumus valstij. Pamatojoties uz plānošanas reģionu iesūtīto informāciju, priekšlikumi par plānošanas reģionu turpmāko statusu, finansējumu un termiņiem plānošanas reģioniem ir līdzīgi. Plānošanas reģioni iesniedza piecu plānošanas reģionu vienotu pozīciju. Plānošanas reģioni izskatīja trīs iespējamos plānošanas reģionu modeļus un tiem piemītošus trūkumus un priekšrocības. Plānošanas reģionu likvidācijas gadījumā valsts iegūs budžeta ekonomiju apmēram 700 000 latu gadā plānošanas reģionu uzturēšanai, bet iestāsies finansiālas sekas ar nepieciešamību atmaksāt ES fondu līdzekļus, jo netiks nodrošināta projektu rezultātu saglabāšana un tālāka attīstība, kas ievērojami pārsniegs iegūto ekonomiju. Tāpat tikšot sagrauta teritoriju reģionālā attīstība un attīstības plānošanas sistēma valstī, apgrūtināta Latvijas mazo un vidēja lieluma pašvaldību iesaiste transnacionālos projektos un pārrobežu sadarbības projektos, šajās programmās nākotnē samazinot Latvijai piesaistīto finanšu līdzekļu apjomu, pārtraukta iesāktā starptautiskā sadarbība, apgrūtinot Latvijas dalību transnacionālās programmās nākotnē, kas vērstas tieši uz reģionāla līmeņa partnerību. Ja plānošanas reģioni tiks izveidoti kā institūcijas, ko veido un finansē pašvaldības, valsts iegūšot budžeta ekonomiju apmēram 700 000 latu gadā. Ja pašvaldības vienosies, tiks sagatavoti daži reģionālie projekti, kuros tiks atbalstītas atsevišķu pašvaldību aktivitātes, bet tām būšot grūtāk konkurēt ar valstīm, kuras pārstāv reģioni. Šāda plānošanas reģionu reorganizācija būšot slogs pašvaldību budžetiem, ja pašvaldības vispār uzņemsies šādas saistības. Tāpat tikšot pazaudēta teritoriālā pārstāvniecība, kas var novest pie finanšu līdzekļu nevienmērīgas sadales Latvijā. Daļēji tikšot pārtraukta starptautiskā sadarbība. Ja plānošanas reģionu ar 2013.gadu aizstās apriņķis kā vēlēta pašvaldība, tas būšot finansiāli izdevīgākais variants, jo izveidotos institūcija, kas bez liekiem valsts un pašvaldību budžeta izdevumiem pārņemtu esošo plānošanas reģionu funkcijas un saistības un turpina tās pilnveidot un attīstīt. Pārņemot saistības, neiestājas finansiālas sekas - nebūtu jāatmaksā ieguldītos ES līdzekļus. Reģionam būtu savs neatkarīgs budžets, kas garantētu tā patstāvību. Reģioni kā reģionālā pašvaldība veiksmīgi iekļautos Latvijas Pašvaldību savienības pašvaldību tīklā, veicinot savstarpējo sadarbību attīstībai, tikšot nodrošināta līdzsvarota teritorijas attīstība, piesaistot ES fondu līdzekļus lauku teritorijām un mazajām pašvaldībām. Reģions pilnvērtīgi varēšot iesaistīties transnacionālos projektos, pārrobežu sadarbības projektos, Eiropas Komitejas iniciatīvās. Apriņķiem gan būšot nepieciešams finansējums - dotācija līdzīgi kā bijušiem rajoniem vai daļa no nodokļiem, kas atkarīgs no pārņemto funkciju apjoma. Plānošanas reģioni tika izveidoti 1996.gadā. 2005.gadā tie ieguva atvasinātas publiskas personas statusu. Darba grupa uzskata, ka jānodrošina realizēto ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektu ieguvumu uzturēšana. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams identificēt institūcijas, kuras ir tiesīgas pārņemt un uzturēt projektu ieguvumus. Tāpat jānodrošina uzsākto projektu īstenošanas turpināšana un nepārtrauktība. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams identificēt institūcijas, kuras atbilstoši konkrētā projekta nosacījumiem ir tiesīgas piedalīties projektā, kā projekta īstenotājas un kurām piedaloties projekta izdevumi tiks uzskatīti par attiecināmiem un līdz ar to pēc projekta realizācijas valsts atgūs projektos ieguldītos līdzekļus. Jāizvērtē termiņi, kuros jaunajām iesaistītajām institūcijām ir iespējams pārņemt projektu īstenošanas turpināšanu nodrošinot projektu virzības nepārtrauktību. Darba grupa piedāvā plānošanas reģionu likvidāciju pabeigt līdz 2012.gada 1.janvārim.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Par likvidāciju

Nebija plānošanas reģionu un dzīvojām labi. Ko tādu šie reģioni ir saplānojuši, kas būtu bijis noderīgs novadu attīstībai?Nosauciet kaut vienu piemēru....

pirms 9 gadiem, 2011.01.03 11:26

Latvijā un pasaulē