Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lielākais patēriņa cenu kāpums šogad varētu būt jau aiz muguras

Pasaules izejvielu cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām ir mazinājusies, un gada atlikušajos mēnešos tā varētu pat nedaudz bremzēt Latvijas cenu kāpumu. Tādējādi lielākais gada cenu kāpums šogad varētu būt jau aiz muguras, prognozēja «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna.Saskaņā ar viņas aplēsēm patēriņa cenu gada izaugsme turpmākajos mēnešos varētu saglābāties tuvu 4,5%, savukārt nākamgad gada inflācija varētu piebremzēties līdz aptuveni 2,5%. Jūlijā patēriņa cenu samazināšanos par 0,3% pret iepriekšējo mēnesi viņa skaidroja ar pārtikas cenu kritumu, īpaši dārzeņiem un kartupeļiem, ko nevarot skaidrot vien ar ierastajām sezonālajām svārstībām. Visticamāk, pārtikas cenas turpinājusi ietekmēt gan neskaidrība ap E.coli baktēriju, gan pasaules pārtikas cenas, kas jūlijā mazliet samazinājās, parādoties jaunajai ražai un pieaugot neskaidrībai par turpmāko Amerikas un Eiropas izaugsmi. Arī Latvijas jaunās ražas apjomi un laiks, kad tā ienāk tirgū, dažādos gados atšķiras, tādējādi grūti prognozēt, kurā mēnesī un cik daudz tas ietekmēs kopējo cenu līmeni, piebilst ekonomiste. Savukārt mājokļa tarifus jūlijā galvenokārt sadārdzinājis dabasgāzes tarifu kāpums gan nodokļu paaugstinājuma, gan tirdzniecības cenas pieauguma dēļ. Savukārt degvielas cenu kāpums esot pierimis un, ņemot vēra pasaules tendences, var pat gaidīt nelielu degvielas cenu samazinājumu turpmākajos mēnešos, uzskata Strašuna. Arī «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis saka, ka deflācija jūlijā ir devusi nelielu atelpu jau labu laiku uzņemtajam cenu kāpumam un ir pamats sagaidīt, ka arī augustā, kas ir tradicionāls deflācijas mēnesis, cenu līmenis varētu uzrādīt līdzīgu tendenci. «Ja nenotiks ārkārtēji notikumi, kuru iespējamība gan tikai pieaug, inflācija šogad varētu atbilst 4,6%. Tomēr aktuālākais jautājums ir par nākamā gada un tālākas perspektīvas iespējamo cenu izmaiņu attīstību, kas ietver lielu varbūtējo scenāriju attīstības spektru,» saka ekonomists. Viņš skaidro, ka patlaban pasaules ekonomikas izaugsmes vērtējumu ir nomācis parādu krīzes uzplaiksnījums, tāpēc tiek izteiktas prognozes, ka cenu pieauguma tempu bremzēs globālās izaugsmes palēninājuma radītais pieprasījuma kritums izejvielām. Tomēr, viņaprāt, var sagaidīt arī inflaciozo tendenču pieaugumu, ko veicinās industriāli attīstīto valstu nepieciešamība palielināt budžeta ieņēmumus, ceļot nodokļus, turpināt ekonomikas veicināšanas pasākumus, kā arī izmantot inflāciju, lai risinātu uzbriedušās parādu nastas problēmas. «Ja ieguldījumi valstu vērtspapīros turpina zaudēt uzticamību, par spīti ekonomikas izaugsmes ātruma samazinājumam, izejvielas kalpotu kā nodrošināšanās pret augošo inflāciju, uzturot to cenu kāpumu,» pieļāva Gašpuitis. «Latvijas Krājbankas» galvenā analītiķe Olga Ertuganova pievienojas kolēģu teiktajam, norādot, ka arvien lielāka ir iespējamība, ka maijā sasniegtie 5% bija gada inflācijas maksimums šogad. «Diemžēl nevaram prognozēt dabas uzvedību un tādējādi tās ietekmi uz naftas, citu izejvielu un pārtikas cenām. Tomēr tendences skaidri parāda, ka cenas izejvielu un lauksaimniecības tirgos samazinās, savukārt bažas par pasaules ekonomikas palēninājumu padara pārtikas un naftas cenu ralliju par mazāk iespējamo scenāriju,» spriež analītiķe. Tomēr viņa uzsver, ka jebkurā gadījumā cenu līmeņa un inflācijas jautājums Latvijā šogad un arī tuvākajos gados ir un paliek viens no galvenajiem izaicinājumiem. «Bieži vien inflācijas ierobežošana tiek apspriesta eiro ieviešanas kontekstā, tomēr nevar būt pretargumenta tam, ka inflācijas mērķtiecīgas samazināšana un Māstrihtas kritēriju ievērošana ir būtisks priekšnosacījums katra Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugumam,» akcentē Ertuganova. Pēc viņas prognozēm, šogad vidējā gada inflācija būs virs 4%. Turklāt Latvijas ekonomikas veidotājiem esot maz instrumentu ietekmēt šo ciparu. Tomēr nākamajos gados manevrēšanas iespējas esot jau daudz plašākas. «Darbības, kas būs vērstas uz konkurences palielināšanu, it īpaši mazumtirdzniecības sektorā, tāpat arī darbaspēka produktivitātes pieaugumu, valsts pārvaldes efektivitātes pieaugumu, savienojumā ar nodokļu nepalielināšanu un pamatotu energotarifu politiku ļaus ne tikai samazināt inflāciju un uzlabot cilvēku pirktspēju, bet arī palielināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju ilgtermiņā,» pārliecināta ir eksperte. Kā ziņots, arī «Nordea bankas» vecākais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka patlaban jau diezgan droši var apgalvot, ka 2011. gadā inflācijas augstākais punkts gada griezumā ir aiz muguras un otrajā pusgadā tā būs zem 5%. Savukārt gadā kopumā ap 4%. Kā ziņots, šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,3%, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja Centrālajā statistikas pārvaldē. Mēneša laikā precēm cenas kritās par 0,5%, bet pakalpojumiem - pieauga par 0,4%. Savukārt šā gada jūliju, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogo periodu, vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 4,3% augstāks. Precēm cenas pieauga par 5,6%, bet pakalpojumiem - par 0,8%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā pret jūniju bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam pārtikai, apģērbam un apaviem.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē