LPP/LC nominēs savus novadu vadītājus

Partija LPP/LC nākamajās pašvaldību vēlēšanās deputātu kandidātu sarakstus veidos ar tādu aprēķinu, lai tajos tiktu iekļauts arī potenciālais novada domes priekšsēdētājs.To šodien LPP/LC pirmajā domes sēdē pēc partijas apvienošanās paziņoja partijas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Šlesers uzsvēra, ka pašvaldību vēlēšanās cilvēki nebalso tik daudz par partiju programmām, kā par cilvēkiem, kurus viņi pazīst un kuriem uzticas. LPP/LC līdzpriekšsēdētājs mudināja domniekus jau tagad apzināt iedzīvotājiem pazīstamus un tīkamus cilvēkus, lai tos iekļautu LPP/LC deputātu kandidātu sarakstos. Šlesers norādīja, ka LPP/LC neatbalsta partiju dalīšanos un jaunu politisko spēku veidošanos. Pēc viņa domām, partijām ir jākonsolidējas lielākos politiskos spēkos, kuros būtu vismaz 10 000 biedru. Politiķis uzsvēra, ka LPP/LC ir jāturpina apvienošanās ar reģionālajām partijām. Šlesers pauda nožēlu par partijas "Jaunais laiks" (JL) nonākšanu "līdz kritiskam stāvoklim". Pēc viņa domām, pie šādas situācijas noveda JL vadītāju meli un nesaskaņotā rīcība, nevis kādu citu politisko spēku realizēta šķeltnieciskā politika. Politiķis uzsvēra, ka JL pārstāvjiem bija visas iespējas strādāt Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajā valdībā un uzņemties atbildību par tieslietām, izglītību un ekonomiku, bet JL valsts grūtajā ekonomiskajā situācijā uzskatīja par izdevīgāku palikt ārpus valdības. Uz nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām LPP/LC gatavojas iet ar cilvēku motivācijas programmu "Saknes", kuras ieceri domes sēdē prezentēja valdes locekle Anda Ozola. Programmā tiek solīts veikt konkrētus pasākumus, lai motivētu jauniešus palikt Latvijā un nebraukt peļņā uz ārzemēm. Šajā saistībā LPP/LC vēlas, lai valsts sniegtu atbalstu jauniešiem pirmā mājokļa iegādei, atbalstītu ģimenes ar bērniem un nodrošinātu iespēju veikt labi atalgotu darbu. Detalizētāks savu priekšvēlēšanu programmu partija apspriedīs vasaras kopsapulcē, kuru plānots sasaukt maija beigās vai jūnija sākumā. Domes noslēguma daļā izvērsās diskusija par novadu reformu. Siguldas pašvaldības valdītājs Tālis Puķītis pauda aizdomas, ka novadu veidošana ir "politisks tirgus", kurā sevišķi veikli darbojas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura solot "atsvabināt no reformas tos pagastu vadītājus, kuri iestājas ZZS". Arī pašam Puķītim nepatīk, ka Siguldas pašvaldībai, kuru viņš vada 18 gadus, iecerēts pievienot Inčukalnu un Vangažus, kas, pēc viņa domām, ir neloģiski. Savukārt Ministru prezidents Ivars Godmanis strikti paziņoja, ka jautājums par novadu reformas apturēšanu "nebūs viņa vadītās valdības darba kārtībā." Godmanis arī atzina, ka vairāki mazie novadi, kuriem nav īsta ekonomiska pamata, tiek veidoti pēc koalīcijas partiju savstarpējās vienošanās, pretējā gadījumā, pēc Godmaņa teiktā, valdība Saeimā var sastapties ar "lienošo pretošanos", kuras rezultātā var netikt pieņemta daļa no 104 likumprojektiem, kas nepieciešami novadu reformas pabeigšanai. Domnieks Visvaldis Gercāns aicināja Latvijā, tāpat kā Dānijā, atļaut pašvaldībām pašām noteikt ievēlamo deputātu skaitu, kas varētu svārstīties no deviņiem līdz 33 cilvēkim. Šim ierosinājumam iebilda Šlesers, kurš norādīja, ka, piemēram, Rīgā viens deputāts pārstāv apmēram 13 000 cilvēku. Ja deputātu skaitu noteiktu atbilstoši vēlētāju skaitam, Rīgā būtu vairāki simti deputātu, kuru darbības nodrošināšanai vajadzētu būvēt veselu kvartālu.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē