Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mājsaimniecību ienākumi 2009.gadā Latvijā samazinājās par 16% 1

Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, samazinājās par 16% jeb 40 latiem mēnesī, krītoties arī zem 2007.gada līmeņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ceturtdien publiskotie dati.Statistikas pārvaldē informēja, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2009.gadā, rēķinot uz katru mājsaimniecības locekli, bija 214 lati, 2008.gadā - 253 lati, 2007.gadā - 226 lati, 2006.gadā - 154 lati, 2005.gadā - 122 lati, bet 2004.gadā - 100 latu. Tostarp pilsētu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2009.gadā, rēķinot uz katru mājsaimniecības locekli, samazinājušies līdz 234 latiem (2008.gadā - 277 lati, 2007.gadā - 250 latu, 2006.gadā - 171 lats), bet lauku mājsaimniecību - līdz 169 latiem (2008.gadā - 199 lati, 2007.gadā - 173 lati, 2006.gadā - 118 lati). Pārvaldes dati arī atklāj, ka daudz straujāk samazinājušies ienākumi Rīgā un Pierīgas reģionā, kur līdz tam bija raksturīgs daudz augstāks par vidējo ienākumu līmeni valstī. Rīgā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2009.gadā samazinājās par 16% - līdz 261 latam, bet Pierīgā kritums bija par 23% - līdz 231 latam. Visvairāk no ekonomikas lejupslīdes ir cietušas pašnodarbināto un algoto darbu strādājošo mājsaimniecības. Ekonomiski aktīvajiem mājsaimniecības locekļiem zaudējot darbu, no 66% 2008.gadā līdz 59% 2009.gadā ir samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuru galvenais iztikas līdzekļu avots ir algotā darba samaksa. Attiecīgi no 29% līdz 37% pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kuras iztika no sociālajiem transfertiem. Ienākumu sarukums iespaidojis visu ienākumu grupu mājsaimniecības. Ja otrajā kvintiļu grupā, kurā ir liels pensionāru īpatsvars, ienākumu sarukums bija pavisam neliels, tad procentuāli visvairāk ir zaudējuši tie, kas pieder ceturtajai un piektajai kvintiļu grupai, kuru ienākumi 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir sarukuši attiecīgi par 14% un 18%, klāstīja CSP un uzsvēra, ka kvintile ir viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) - piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Latvijā un pasaulē