NATO samitā Bukarestē runā par paplašināšanos un Afganistānu

Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē šodien, 2. aprīlī, sākas NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme. Latviju tajā pārstāv Valsts prezidents Valdis Zatlers un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgvars Kļava pirms pāris dienām reģionālo laikrakstu žurnālistiem klāstīja par samita galvenajām sarunu tēmām, kā arī par Latvijas nostāju. Rīcības plāns Ukrainai un Gruzijai Viena no sanāksmes sarunu tēmām ir par NATO tālāko paplašināšanos. Pasaules lielvalstu vadītāju nostāja šajā jautājumā nav viennozīmīga. Pie NATO durvīm klauvē jaunas dalībvalstis. Visvairāk darbu iestājai aliansē paveikušas Horvātija, Albānija un Maķedonija. Latvijas nostāja ir atbalstīt šo valstu tālākos integrācijas procesus. Vislielākās iebildes pašlaik ir tieši pret Maķedoniju, jo Grieķijai ir pretenzijas pret šīs valsts nosaukumu. Savukārt Ukraina un Gruzija Bukarestes samitā cer saņemt no NATO uzdevumu jeb rīcības plānu. Tas būtu pirmais nozīmīgais solis, kas veicinātu šo valstu pievienošanos aliansei. Taču šis process nesolās būt vienkāršs, jo iebildumus paudusi Krievija, vienprātības nav arī alianses dalībvalstu vidū.I. Kļava pastāstīja, ka Latvija atbalsta priekšlikumu uzdot Gruzijai un Ukrainai sākt īstenot rīcības plānu dalībai NATO. Šis rīcības plāns nenozīmē valstu tūlītēju iestāšanos aliansē. Kamēr to īstenos, paies vairāki gadi. Arī pēc tam valstu vadītājiem, ņemot vērā iedzīvotāju viedokli, nāksies izlemt, vai tās vēlēsies kļūt par NATO loceklēm vai ne. Īstenojot rīcības plānu, sabiedrībai būs dota iespēja izvēlēties. Lielu vietu samitā Bukarestē aizņems diskusijas par notikumiem Afganistānā un NATO valstu pārstāvju militāro klātbūtni šajā Āzijas valstī. Samitā Bukarestē klāt būt apsolījis arī Afganistānas prezidents. Svarīgs ir arī Krievijas viedoklis par NATO karaspēku Afganistānā. Lai īstenotu šajā valstī iecerētās demokrātiskās reformas, grūti iztikt bez Krievijas atbalsta.  Latvija ierīko ūdensvadu Pašlaik Afganistānā uzturas ap simt Latvijas karavīru un arī Ārlietu ministrijas pārstāvis, politikas un attīstības padomnieks Pēteris Veits. Marta beigās viņš bija ieradies Latvijā un dalījās ar Afganistānā gūtajiem iespaidiem. Latvijas pārstāvju civilā darbība Afganistānā sākta 2007. gada augustā. Mūsējie strādā kopā ar norvēģiem valsts ziemeļu daļā, Fariabas provincē. Galvenie civilās misijas uzdevumi ir saiknes uzturēšana ar vietējo pašvaldību. Valsts attīstība ilgtermiņā nav iespējama tikai ar militāriem līdzekļiem. Afganistānā pašlaik daudz laika un līdzekļu jāiegulda, lai izveidotu civilās institūcijas, jādomā par valsts ekonomikas attīstību.Latvijas uzdevums tagad ir dzeramā ūdens atzara ierīkošana. Farjabas provinces galvaspilsētas Maimanas apkaimē uz trim ciemiem tiek būvēts ūdensvads. Latvijas valsts šiem darbiem atvēlējusi 25 000 latu. Šajā apkaimē tikai 23 procentiem iedzīvotāju ir pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens. Tas šeit nepieciešams ne tikai uzturam, bet arī laistīšanai, jo Farijaba ir lauksaimniecības province.  Norvēģi būvē skolasP. Veits atzina, ka darbus veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji, eiropieši ir padomdevēju un novērotāju statusā. Bijuši gadījumi, kad nemiernieki traucējuši darbus, taču tas nav īpaši raksturīgi.Stāstot par dzīvi Farijabas provincē, P. Veits uzsver, ka te noteikti ir jāattīsta izglītības sistēma. Norvēģija provincē uzbūvējusi ap 100 skolu, lai aptvertu visu teritoriju, nepieciešams vēl 400 izglītības iestāžu. Aktuāls ir skolotāju trūkuma jautājums, ko var risināt tikai ar vietējo iedzīvotāju palīdzību. Savukārt medicīnas nozares attīstībā lielu ieguldījumu sniedz ASV.«Manuprāt, nav jāžēlo līdzekļi ekonomikas institūciju izveidei Afganistānā. Maldīgs ir priekšstats, ka šeit neko citu kā magones un citas narkotiku izejvielas nevar audzēt. Te ir labvēlīga vide lauksaimniecībai. Ir pistāciju meži, kurus jāizkopj un jāpavairo, ir plaši meloņu lauki. Afganistāna bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Šajā valstī ir visi priekšnosacījumi labvēlīgai ekonomikas attīstībai. Ir jāpalīdz pārvarēt karu radītās grūtības, jāsakārto infrastruktūra. Tad šī valsts pasaules kartē neasociēsies kā militāru konfliktu nopostīta un atpalikusi zeme,» pārliecināts P. Veits.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē