Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No 2013.gada varētu būtiski mainīt bērnudārzu finansēšanas sistēmu, nosakot vecāku līdzmaksājumu 5

Jau 2013. vai 2014.gadā varētu tikt būtiski mainīta bērnudārzu finansēšanas kārtība, esošo budžetu pārdalot vienlīdzīgi visām ģimenēm un ieviešot visiem vienādu līdzmaksājumu neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram.Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1.jūlijā šāds pienākums uzlikts, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Kā šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē skaidroja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve Daina Kājiņa, pašlaik situācija valstī ir ļoti atšķirīga gan finansējuma piešķiršanas kārtībā un apjomā, gan regulējuma ziņā, jo Izglītības likuma grozījumus katra pašvaldība interpretē pēc savas saprašanas un iespējām. "Privātie bērnudārzi izjūt ārkārtīgi lielu birokrātisko slogu - cik pašvaldības, tik variantu. Jāiedziļinās katras pašvaldības noteikumos atsevišķi, jāsaņem speciālas atļaujas, dažādas atskaites, jāiziet atšķirīgas institūcijas. Valsts līmenī vajadzētu vadlīnijas, kā šo sadarbību organizēt," norādīja Kājiņa. Savukārt, runājot par finansējuma apmēru, kas paredzēts vienam bērnam, viņa norādīja, ka dažādās pašvaldībās tas var atšķirties pat trīs reizes. Cik reāli pašvaldībai izmaksā viena bērna nodrošināšana ar vietu bērnudārzā, aprēķināt ir grūti, jo par bērnudārzu darbības nodrošināšanu ir atbildīgas vairākas institūcijas - viena maksā algas, cita remontē telpas. Gan bērnudārzu, gan vecāku organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka būtu nepieciešams noteikt konkrētu kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas attiecas uz viena bērna nodrošināšanu bērnudārzā, kā arī noteikt viena bērna "izmaksu grozu", kurā būtu iekļauti visi saistītie izdevumi - pedagogu algas, ēku amortizācijas izmaksas un citi, īpaši uzsverot, ka tajās jābūt iekļautam arī nekustamā īpašuma nodoklim, lai nodrošinātu vienlīdzīgu finansējumu neatkarīgi no atrašanās vietas. Ņemot vērā, ka gan pašvaldības pirmsskolas iestādēm, gan privātajiem bērnudārziem ir vienādas prasības un valsts īsteno vienādu kontroles sistēmu, tad finansējums būtu piešķirams neatkarīgi no tā, vai izglītības iestādi dibinājis uzņēmējs vai pašvaldība. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iepriekš paudusi kritiku, ka pašvaldības īsteno bērnudārzu monopolu Latvijā, kaut arī likums to neparedz, tāpēc pašvaldību izglītības iestādēm brīvi jākonkurē ar privātajiem bērnudārziem. LDDK uzskata, ka pašreizējā sistēma kropļo konkurenci un līdzekļi tiek sadalīti nevienlīdzīgi, tāpēc visām izglītības iestādēm neatkarīgi no dibinātāja jāparedz solidārs finansējums. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Inga Štāla gan iebilda, ka noteikt solidāru finansējumu visiem bērnudārziem nebūtu iespējams, jo atšķiras to piepildījums. Kaut arī izmaksu pozīcijas visur ir vienādas, izglītības iestādēs, kurās bērnu skaits ir mazāks, izmaksas uz vienu mazuli ir krietni augstākas nekā, piemēram, lielo pilsētu bērnudārzos. "Ne tikai uzturēšanas izmaksas, bet arī pedagogu atalgojums ir atkarīgs no bērnu daudzuma grupā. Ja nodrošināsim finansējumu vienam bērnam vismaz 318 latu, kas ir vidējā summa lielajās pilsētās, mazāk piepildītajās pašvaldībās varētu būt nepieciešams papildus līdz pat 600 latiem," norādīja Štāla. Deputāte Daina Kazāka (ZRP) sacīja, ka šo problēmu varētu risināt, veidojot pirmsskolas izglītības iestāžu maksas reģionālo izlīdzināšanas fondu, ar kura palīdzību blīvāk apdzīvoto teritoriju bērnudārzi varētu atbalstīt reģionus, kuros iedzīvotāju blīvums ir krietni retāks. Valsts varētu atteikties arī no pašvaldību staprniecības bērnudārzu finansēšanā un norēķināties ar bērnudārziem ar tiešajiem maksājumiem. Kazāka sacīja, ka uz nākamo komisijas sēdi janvārī iecerēts aicināt IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus, lai uzklausītu priekšlikumus, kā nodrošināt esošā likuma sistemātisku ieviešanu, kā arī nodrošināt finanses pirmsskolas izglītības nodrošināšanai valstī. Ņemot vērā neskaitāmos konsolidācijas pasākumus, patlaban nevar runāt par kopējā finansējuma palielināšanu pirmsskolas izglītības nodrošināšanai, tāpēc nāksies pārdalīt esošo finansējumu. Nepieciešamos papildu līdzekļus varētu rast, nosakot vecākiem aptuveni 20 latu līdzmaksājumu par katru bērnu. Vecāki varētu rēķināties ar konkrētu atbalstu no valsts un paši izlemt, vai sūtīt atvasi pašvaldības vai privātajā bērnudārzā, un valsts garantētais finansējums neatšķirtos arī tad, ja bērns tiktu uzticēts auklīšu dienestam vai kādam pieskatīšanas centram. Nosakot līdzfinansējumu, varētu veidot arī rezervi, no kuras līdzmaksājumu kompensēt trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm. "88 000 bērnu vecāku varētu būt neapmierināti, ka nāksies veikt līdzmaksājumus, bet ir jāiejūtas to 34 500 cilvēku ādā, kam bērnudārzi nav pieejami," norādīja Kazāka. Veicot šādas strukturālas reformas, visām ģimenēm tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas savus mazuļus sūtīt pirmsskolas iestādē ne tikai uz papīra, bet arī reālajā dzīvē. Kazāka sacīja, ka šī iecere pārrunāta arī ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli (ZRP), taču strukturālo reformu izstrāde tiks sākta ar skaitļiem - jau nākamā gada sākumā ar IZM un VARAM tiks sākts darbs, diskutējot par pozīcijām, kas būtu jāiekļauj bērnudārza izmaksās, kā arī par budžeta iespējām un vajadzībām.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

zirgucis

Ir vecaki, kuri par ēdināsānu ir pārādā, jo nevar samaksāt-NAV cilvēkiem darba, un ir arī tādi, kuri nemeklē to darbu, jo ir labi dzīvot par soc.garantijām. vai visi varēs samaksāt līdzfinansējumu? vai bus tā, ka vieni maksās-bet VISI uz tā dzīvos.

pirms 8 gadiem, 2011.12.21 15:12

Anita

Patreiz pie mazajām algām, un bezdarba gan nevar likt līdzfinansējumu, jo ēdināšanas maksājumus jau visi nevar samaksāt. Kā lai vadība nokārto lai visi bērni būtu paēduši?
Vai kam nav nauda jāsēž malā?

pirms 8 gadiem, 2011.12.21 11:38

:)

Esmu mamma, mans bērniņš iet dārziņā un esmu tikai PAR! Jau sen piedāvājos palīdzēt ar mantām un ko citu, bet nedrīkstot...

pirms 8 gadiem, 2011.12.20 20:41

Latvijā un pasaulē