Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No nākamā gada paredz sākt īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus

Šodien izskatīšanai Saeimas komisijās tika nodoti grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas paredz no nākamā gada sākt īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus.Ņemot vērā, ka šogad joprojām ir liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā arī tautsaimniecībā nav pietiekami daudz darba vietu, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū, arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalsts nodarbinātības pasākumu veidā, uzsver likumprojekta autori. Ja tas netiks darīts, palielināsies ekonomiski neaktīvo un ilgstošo bezdarbnieku skaits, līdz ar to palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija. Sabiedriskos darbus ievieš, kad valsts ir nokļuvusi krīzes situācijā, piemēram, ekonomisko krīžu ietekmē, kad ir būtiski palielinājies bezdarbnieku skaits, taču nav brīvu darba vietu, kur cilvēkiem strādāt. Sabiedriskos darbus mēdz ieviest arī ilgstošo bezdarbnieku un sociālās palīdzības saņēmēju aktivizācijai, tuvinot tos normālajam darba tirgum. Plānots, ka atalgojuma apmēru algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem noteiks Ministru kabinets. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka nodarbinātības pasākumu īstenotājiem būs pienākums nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Tāpat plānots, ka pašvaldībām turpmāk nebūs jāizstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni attiecīgajai teritorijai. To vietā ik gadu līdz 1. aprīlim būs jāinformē Nodarbinātības valsts aģentūra par pašvaldību iepriekšējā gadā papildu īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem un par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm. Izmaiņas likumā arī paredz, ka 15 gadus veci jaunieši, kas mācās pamatskolā vai vidusskolā un apgūst pamata vai vidējo izglītību, izņemot mācības vakara (maiņu) skolā, nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Savukārt, ja jaunietis 15 gadu vecumā nemācās pamatskolā vai vidusskolā, viņš, kā līdz šim, varēs pretendēt uz bezdarbnieka statusu. Plānotās izmaiņas nepieciešamas, lai bezdarbnieku atbalsta sistēmu salāgotu ar iepriekš veiktajām izglītības sistēmas reformām, kuru rezultātā bērni skolas gaitas sāka septiņu gadu vecumā, pabeidzot to 16, nevis 15 gadu vecumā. Līdz ar to varēja rasties situācija, ka jaunietis 15 vai 16 gadu vecumā, vēl mācoties pamatskolā, ir tiesīgs iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Ar likuma izmaiņām šī nepilnība tiks novērsta. Likumprojektā plānots pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām izvirzāmajām prasībām.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē