Nodarbinātības pasākumi sniedz jaunu dzīvi bezdarbniekiem

Šogad finanšu taupīšanas apstākļos ir paredzēts samazināt finansējumu vairākiem Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumiem. «Bauskas Dzīve» mēģināja noskaidrot, cik tie ir noderīgi. Ļoti aktīvi dažādus NVA aktīvos nodarbinātības pasākumus izmanto Rundāles pagasta «Baltā māja» un Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs (NMM). Viņi izmanto arī pagaidu algotos darbiniekus un ir ieinteresēti vasarā pieņemt darbā skolēnus. Pagaidu algotajiem darbiniekiem finansējuma apjoms, kad vienu mēnesi valsts maksā minimālo algu, īpaši samazināts netiks. Seminārā, kur par nākamajiem projektiem tika informēti uzņēmēji un pašvaldības, skaidrots, ka tieši algotie pagaidu darbinieki ir problemātiskākā grupa, jo bieži vien strādā nepietiekami, bet jāuzrāda pilns darba laiks, ja vēlas saņemt finansējumu.Bauskas NMM grāmatvede Sandra Ķisele minēja citu problēmu: «Ja šis darbinieks pēc vairākiem mēnešiem strādā atkal kādā citā projektā, viss jāmāca no jauna. Ja strādātu pusgadu, būtu daudz vieglāk.» Tomēr tas pašlaik ir pats populārākais NVA pasākums uzņēmumos un pašvaldībās. Informācija, ka 2009. gadā nav paredzēts finansējums skolēnu nodarbinātības pasākumiem, apbēdināja ne vienu vien. Daudz skolēnu šovasar nodarbināja Rundāles pils muzejs. Stāsta šīs kultūras iestādes personāla speciāliste Guna Ārenta: «Strādāja 69 bērni par zāļu uzraugiem, kā arī uzkopa dārzu. Tagad no šiem čaklajiem strādniekiem būs jāatsakās.» Apbēdināts ir arī viesu nama «Baltā māja» vadītājs Aivars Ikerts: «Skolēni vasarā ļoti veiksmīgi strādāja. Viņi prot dažādas valodas un ir atraisītāki.»Šim gadam finansējums aktīvās nodarbinātības pasākumos Bauskas rajonā tika atvēlēts deviņiem iesniegumiem par nelabvēlīgajiem darba ņēmējiem un vienam invalīdam. Šajos gadījumos bezdarbniekiem parasti darbs tiek nodrošināts ilgāk par gadu. Iesniegumu skaits gan bijis daudz lielāks. Mierina vienīgi ziņa, ka šogad finansējumu varēs pieprasīt vairāk reižu. Stāsta NVA Bauskas filiāles referente nodarbinātības jautājumos Astra Skrauple: «Visizdevīgāk uzņēmējiem ir piesaistīt invalīdu bezdarbnieku. Bez ierastā līdzfinansējuma, kāds ir arī nelabvēlīgajiem darba ņēmējiem, valsts iegulda vēl 1000 latu invalīda darba vides iekārtošanai. Tās var būt speciālas iekārtas, datorgalds, krēsls, speciāls monitors, dīvāns, kur atpūsties. To, kas invalīdam ir nepieciešams un atbilstošs, nosaka eksperts ergoterapeits.»Bauskas NMM grāmatvede Sandra Ķisele: «Pirmajā pasākumā apmācījām grāmatvedi. Tika speciāli iekārtota darba vieta. Tā bija ļoti veiksmīga sadarbība. Darbiniece reāli veica muzeja bibliotēkas inventarizāciju. Šo darbu paši būtu darījuši vairākus gadus. Paveicās arī ar lietvedi arhivāru, kurai pēc noteiktā termiņa beigām atradām iespēju izveidot jaunu amata vietu.» Strādā arī divi galdnieki invalīdi, kuriem iekārtota speciāla atpūtas telpa. Sandra Ķisele īpaši uzteica Rihardu Renci, cilvēku ar zelta rokām, kas prot visus darbus un muzejā ir ļoti noderīgs strādnieks. Aptaujātie uzņēmēji apliecina, ka veiksmīga sadarbība veidojas ar pusi darba ņēmēju. Ir nodarbinātības pasākumi, kuros atvēlētajā laikā nomainās divi, trīs un vairāk darbinieku. Dažāda pieredze ir Aivaram Ikertam: «Mēs veidojam projektus un tiem atbilstoši atrodam cilvēkus tepat netālu. Galvenais, lai darbinieki nelietotu alkoholu. Jāprot arī sadzīvot. Vienam vajag visu laiku strādāt, lai būtu labi, citam – regulāri jāatpūšas.»Visvērtīgākā darbiniece iegūta pirmajā nodarbinātības pasākumā – Gunta Upelniece. Piecu gadu laikā Gunta ir kļuvusi gandrīz vai par Ikertu ģimenes locekli. Tagad «Baltajā mājā» par trauku mazgātāju strādā Liene Tomašuna. Viņa stāsta: «Labi, ka darbs ir tuvu mājām. Mācos vakarskolā, un šis darbs man ļauj izbraukāt uz mācībām.»Šis nodarbinātības pasākums liek invalīdiem saņemties un dzīvot ierastu dzīvi. Tas izvelk cilvēku no gultas, liek disciplinēt sevi, beigt žēloties un iziet sabiedrībā. Tas ceļ pašapziņu un liek raudzīties uz nākotni cerīgāk. Valsts atgūst lielāko daļu ieguldītās naudas nodokļos vai pat iegūst, ja cilvēks paliek darbā arī pēc termiņa beigām. Jācer, ka šogad finansējumu šajās programmās palielinās, jo izdevīgāk ir cilvēkus iesaistīt jebkurā darbā, nevis maksāt bezdarbnieku pabalstu vai atstāt bez jebkāda atbalsta.UZZIŅAINVA organizē aktīvas nodarbinātības pasākumus noteiktajām sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām – nelabvēlīgā situācijā nokļuvušajiem darba ņēmējiem: * personām, kurām iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāri apmaksāta darba; * personām, kas nav ieguvušas vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju; * personām, kas vecākas par 50 gadiem; * personām, kurām kā vientuļajiem pieaugušajiem ir viens vai vairāki apgādājamie; * personām, kuras pieder etniskām minoritātēm un kurām ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu; * personām, kurām noteikta invaliditāte.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē