Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par 11.Saeimu varēs balsot 1 542 700 vēlētāji

Par 11.Saeimu varēs balsot 1 542 700 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. Tiesības kandidēt parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, sākot no 21 gada vecuma. 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks sestdien, 17.septembrī. Vēlēšanām ir izveidoti 1027 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 vēlēšanu iecirkņi atrodas Latvijā, bet 77 vēlēšanu iecirkņi 39 ārvalstīs. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā būs no plkst.7 līdz 20. Vienlaikus Latvijā būs 124 vēlēšanu iecirkņi, kas strādās ilgāk - līdz plkst.22. Rīgā būs četri šādi iecirkņi, Daugavpilī un Liepājā pa diviem šādiem iecirkņiem, bet pārējās pašvaldībās - viens šāds iecirknis. Parlamenta vēlēšanas Latvijā norisinās piecos vēlēšanu apgabalos - Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilpst arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs. No katra vēlēšanu apgabala parlamentā ievēlams noteikts skaits deputātu, kas kopā veido 100. 11.Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala jāievēl 30, Vidzemes vēlēšanu apgabala - 27, Latgales vēlēšanu apgabala - 15, Zemgales vēlēšanu apgabala - 15 un Kurzemes vēlēšanu apgabala - 13 deputāti. 11.Saeimas vēlēšanām trijos vēlēšanu apgabalos - Rīgā, Zemgalē un Kurzemē ir reģistrēti 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, bet divos vēlēšanu apgabalos - Vidzemē un Latgalē - 12 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti. 11.Saeimas vēlēšanām reģistrēti 1092 deputātu kandidāti - uz katru parlamenta mandātu ir gandrīz 11 pretendenti. Parlamenta vēlēšanās Latvijā neizmanto iepriekš sagatavotus vēlētāju sarakstus. Vēlētāji tiek reģistrēti vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā. Lai nodrošinātu principu viens vēlētājs - viena balss, vēlētāja pasē tiek iespiests spiedogs par dalību vēlēšanās. Šī kārtība ļauj vēlētājam balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs, neatkarīgi no reģistrētās dzīves vietas. Obligāts balsošanas dokuments ir Latvijas pilsoņa pase. 11.Saeimas vēlēšanās vēlētāji ārvalstīs balsošanai pa pastu varēja pieteikties 21 Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā no šā gada 3.augusta līdz 2.septembrim. Šajā laikā ir saņemti 539 vēlētāju pieteikumi balsot pa pastu. 11.Saeimas vēlēšanas nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija, 110 novadu vēlēšanu komisijas, 9 republikas pilsētu vēlēšanu komisijas un 1027 vēlēšanu iecirkņu komisijas. Vēlēšanu sarīkošanā būs iesaistīti 10 000 vēlēšanu komisiju locekļi un darbinieki. Saeimas vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana radio un televīzijā, publiskās vietās, preses izdevumos un internetā. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus aizliegts izvietot un izplatīt arī publiski pieejamās vietās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50 procenti akciju pieder valstij vai pašvaldībai. Aģitēt aizliegts vēlēšanu iecirkņa telpās un vēlēšanu dienā arī tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis. Vēlēšanās ikvienam ir tiesības balsot saskaņā ar savu pārliecību, un balsu pirkšana ir noziegums. Krimināllikumā paredzētais sods par balsu uzpirkšanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Par balsu pirkšanu vai balsu pirkšanas mēģinājumu iedzīvotāji tiek aicināti ziņot Valsts policijai, nogādājot iesniegumu tuvākajā policijas iecirknī vai zvanot pa tālruni 110 vai 112.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē