Par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju ievēl Ježiju Buzeku

Eiropas Parlaments (EP) vakar, 14. jūlijā, ar 555 balsīm (jeb 86,18 procentiem derīgo balsu) priekšsēdētāja amatā uz divarpus gadiem ievēlēja poļu deputātu Ježiju Buzeku no Eiropas Tautas partijas/Kristīgo demokrātu (EPP) grupas. Viņš būs pirmais EP priekšsēdētājs no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai kopš 2004. gada. Šādu informāciju «Bauskas Dzīvei» sniedz Marika Armanoviča, Eiropas Parlamenta Preses dienesta latviešu nodaļas redaktore.Otra amata kandidāte, zviedru deputāte Eva Brita Svensone ieguva 89 balsis. J. Buzeks tika ievēlēts pirmajā balsošanas kārtā. Lai kļūtu par priekšsēdētāju, kandidātam bija jāsaņem absolūts nodoto balsu vairākums. Derīgas bija 644 no nodotajām 713 balsīm, tāpēc nepieciešamais balsu minimums bija 323. Pēc ievēlēšanas J. Buzeks tūlīt pārņēma sēdes vadību no bijušā priekšsēdētāja Hansa-Gerta Poteringa (EPP). Sešdesmit deviņus gadus vecais J. Buzeks, kas bija EP deputāts arī iepriekšējā sasaukumā, ir tehnisko zinātņu profesors un Polijā populārs politiķis. Astoņdesmitajos gados viņš aktīvi darbojās arodbiedrībā «Solidaritāte» un 1997.–2001. gadā bija Polijas premjerministrs. Īsajā inaugurācijas uzrunā priekšsēdētājs uzsvēra ievēlēšanas simbolisko nozīmi: "Pirms vairākiem gadiem es aptvēru — es varētu būt deputāts Polijas Parlamentā, ja mēs atgūtu brīvību. Tagad esmu kļuvis par EP priekšsēdētāju, par ko es neuzdrošinājos pat sapņot." Runājot par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, J. Buzeks atzina: "Es jūtos kā šo valstu sūtnis un pārstāvis." Vēl pirms balsojuma kā kandidāts viņš norādīja, ka amatā pievērsīs īpašu uzmanību tautsaimniecības krīzei, klimata pārmaiņām un EP darba uzlabošanai. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs uzticības krīzes pārvarēšana. J. Buzeks arī uzsvēra, cik Eiropas Savienībai ir nepieciešams Lisabonas līgums. Vairākas politiskās grupas izteikušas atbalstu jaunajam priekšsēdētājam. Piemēram, poļu deputāta ievēlēšanas simbolisko nozīmi uzsvēra EPP grupas priekšsēdētājs Jozefs Dauls (Francija): «Pirmo reizi mums Eiropas Parlamentā nav Austrumeiropas un Rietumeiropas». Gajs Ferhofstads (Beļģija) Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības vārdā apliecināja: «Mūsu grupa jūs pilnībā atbalstīs visus nākamos jūsu pilnvaru gadus.» Vienīgais grupas ieteikums priekšsēdētājam — izmantot Parlamenta vairākuma atbalstu, lai tā balss tiktu sadzirdēta ES Padomē.Martins Šulcs (Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, Vācija) uzsvēra, ka viņa grupa pilnībā atbalstījusi J. Buzeka kandidatūru. Atsaucoties uz Berlīnes mūra krišanu pirms 20 gadiem un ES paplašināšanos austrumu virzienā pirms pieciem gadiem, deputāts atzina — diena, kad EP priekšsēdētāja amatā bijušais «Solidaritātes» aktīvists, ir «vēsturisks moments». Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu J. Buzeku sveica personīgi un Eiropas Komisijas vārdā. Viņš norādīja, ka ar prieku gaida sadarbību ar jauno EP priekšsēdētāju, lai «veidotu arvien stiprāku Eiropu, kas ir balstīta uz solidaritāti».Ģirts Salmgriezis, Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks, «Bauskas Dzīvei» darījis zināmu arī no Latvijas ievēlēto EP deputātu viedokli par Ježija Buzeka ievēlēšanu EP prezidenta amatā. EP deputāts Krišjānis Kariņš («Jaunais laiks»), piemēram, uzsver, ka Ježijs Buzeks pārstāv Austrumeiropu, jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Latviju. Deputāts ir pārliecināts, ka J. Buzeks labāk izpratīs jauno valstu intereses un noteikti cīnīsies, lai būtu vienlīdzīgi spēles noteikumi visās ES dalībvalstīs.EP deputāte Sandra Kalniete («Pilsoniskā savienība») ir gandarīta, ka par EP prezidentu ievēlēts J. Buzeks. «Tas ir dziļi simboliski, ka 20 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas Austrumeiropas valstsvīrs un politiķis ir kļuvis par apvienotās Eiropas augstāko amatpersonu. Līdz ar J. Buzeka ievēlēšanu ir sperts vēl viens solis dzelzs priekškara seku pārvarēšanai Eiropā,» uzskata S. Kalniete. Savukārt EP deputāte, profesore Inese Vaidere («Pilsoniskā savienība») ar jauno EP prezidentu sadarbojusies iepriekšējos piecos gados, strādājot kopā Eiropas Enerģētikas forumā, veidojot kopēju politiku šajā jomā. I. Vaidere uzsver, ka J. Buzeka izvēle ir lieliska, jo viņš nāk no jaunajām ES valstīm. «Manuprāt, J.Buzeks ir patiesi demokrātisks līderis, kurš, cerams, turpmāk uzmanību pievērsīs arī tam, lai Eiropā būtu vienota izpratne par vēstures jautājumiem. Cerams, ka arī jaunais EP prezidents turpinās veidot vienotu Eiropas Savienības enerģētikas politiku, īpaši akcentējot atjaunojamos energoresursus,» saka I. Vaidere.Aģentūra LETA ziņo, ka konservatīvo un sociālistu frakcijas pagājušā nedēļā vienojās par EP piecus gadus ilgās prezidentūras termiņa sadalīšanu savā starpā. Pirmais EP prezidenta amatu ieņems lielākās frakcijas - konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP) - izraudzītais kandidāts, bet otro divarpus gadu termiņu ieņems Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses (PASD) pārstāvis. PASD ir pārdēvētā kreisi centrisko partiju frakcija, kura ir otra lielākā ES likumdevēju sapulcē. Tādējādi J. Buzeks būs EP prezidents divarpus gadus.Ježija Buzeka dzīves gājums (avots - Eiropas Parlamenta Preses dienests)Dzimis 1940. gada 3. jūlijā Šmilovicē (Silēzijā). Politiskā un sabiedriskā darbība. Polijas premjerministrs un Polijas Seima deputāts no 1997. līdz 2001. gadam, vadījis Polijas iestāšanos NATO un uzsācis iestāšanās sarunas par dalību Eiropas Savienībā. Dibinājis Ģimenes fondu un Pilsoniskās sabiedrības institūtu «Publico Bono». Kopš 1980. gada neatkarīgās arodbiedrības «Solidaritāte» loceklis, 1981. gadā «Solidaritāte» pirmā Nacionālā delegātu kongresa priekšsēdētājs. Pēc 1981. gada aktīvi piedalījies «Solidaritāte» pagrīdes struktūrās. Zinātniskā darbība. Studējis Silēzijas Tehniskajā universitātē Enerģētikas inženierzinātņu fakultātē. Vairāku fondu stipendiāts, saņēmis stipendiju pētniecības darbam Kembridžas Universitātē (1971– 1972). Ilgstoši strādājis par pasniedzēju Opoles, Glivices un Čenstohovas universitātēs, zinātnieks Polijas Zinātņu akadēmijas Glivices institūtā, sarakstījis apmēram 200 zinātnisko rakstu, ieguvis trīs patentus. Dortmundes, Seulas, Ispartas, Silēzijas politehnikuma un Opoles politehnikuma goda doktors. Pārstāvējis Poliju Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā Programmā par siltumnīcas efektu (1992-1997), vadījis starptautisku tīklu enerģētikā un vides aizsardzībā (1996). No 2002. līdz 2004. gadam «Polonia» akadēmijas prorektors un viens no «Polonia» diplomātijas skolas dibinātājiem. Eiropas Parlamenta deputāts. J.Buzeks Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā startēja no «Platforma Obywatelska» (Pilsoniskā platforma) saraksta un Polijā saņēma vislielāko balsu skaitu. Deputāts gatavoja EP nostāju par Septīto Pētniecības pamatprogrammu, pārstāvēja Parlamentu 2004. gada vēlēšanās Ukrainā. Parlamenta komitejas un delegācijas: Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja; ES un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komiteja, Delegācija sadarbībai ar Dienvidaustrumu Āzijas un ASEAN valstīm.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē