Parādu piedzinējiem vairāk darba, vairāk arī sūdzību par viņiem

Kopš arī Latvijā arvien manāmākas kļūst pasaules ekonomiskās krīzes pazīmes, ir audzis ne vien to cilvēku skaits, kas kavē maksājumus par kredītā paņemtajām precēm, bet arī sūdzību skaits par parādu piedzinēju darbu, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informācija. Turklāt izvērtēt parādu piedzinēju rīcību liedz šo jomu regulējoša likuma neesamība, ziņo diena.lv .Traucē likuma trūkums Lai gan parādu piedzīšanas kompānijām, tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam, ir jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likums un citi normatīvie akti, tomēr patērētāju tiesību sargiem tas neļauj vērtēt lietas, kas ir specifiskas tieši parādu piedzinēju darbam. Piemēram, Latvijā atšķirībā no vairākām citām Eiropas Savienības valstīm nav likuma, kas noteiktu, ka parādu piedzinējiem jābūt reģistrētiem, lai sāktu darbību, reglamentētu veidu, kādā cilvēku jābrīdina par parādu, kā arī noteiktu papildus izmaksu griestus (piemēram, maksai par parāda piedzīšanas pakalpojumu), ko var iekļaut parāda summā, stāsta PTAC direktore Baiba Vītoliņa. Tāpēc šobrīd cilvēki nereti sūdzas par to, ka viņiem netiek paskaidrots, kas par parādu viņam jāmaksā un no kā veidojas aprēķinātā galīgā summa, kā arī par veidu, kādā parāds tiek atgūts. Uz tiesām nepaļaujas Regulējuma trūkums rada arī risku, ka parādu piedzinējus negodīgi uzņēmēji var izmantot par krāpšanas instrumentu, brīdina B.Vītoliņa. Shēma ir vienkārša - piedāvāt klientam pakalpojumu, ko viņš nav piekritis saņemt (piemēram, piesūtīt ēdienu gatavošanas receptes pa pastu), vai nepiedāvāt vispār neko un pieprasīt samaksāt par nesniegto pakalpojumu, draudot ar iekļaušanu parādnieku reģistrā. Tas daudzus cilvēkus baida tik ļoti, ka viņi izvēlas samaksāt par nesaņemto pakalpojumu, neriskējot ar savu reputāciju un nepaļaujoties uz iespēju jautājumu ātri atrisināt tiesā, norāda B.Vītoliņa. PTAC vadītāja nepaļaujas uz jomas pašregulāciju un iespēju strīdīgos jautājumus izšķirt ar ētikas kodeksu palīdzību. Regulē pats tirgus Par iespēju vienoties par rīcības principiem ētikas kodeksā šobrīd nozarē inicatīvas nav. Taču lielajiem uzņēmumiem (pēc kredītmenedžeru Lindorff pārstāvja Reiņa Kučera teiktā laikrakstam Dienas Bizness, Latvijas tirgu kontrolē četras kompānijas: Creditreform, Lindorff, Paus Konsults un Balt Risk) šādiem kodeksiem vajadzētu būt, uzsver viena no ētikas kodeksu politikas piekopējiem, kredītmenedžmenta kompānijas Paus Konsults valdes loceklis Mārcis Katajs. Viņaprāt, parādu piedzīšanas gadījumi ir pietiekami individuāli, lai mēģinājumi izveidot "universālu sistēmu" ciestu neveiksmi, turklāt tagad parādu atgūšanas procedūras regulē Civillikums un pašu parādu piedzinēju nevēlēšanās apšaubāmu paņēmienu dēļ zaudēt savus klientus. Arī SIA Balt Risk vadītāja Ņina Kiprijanova uzsver, ka šobrīd regulācijas pienākumus pietiekami labi pilda pats tirgus, jo konkurence jomā ir pietiekami augsta un "tajā uzvar tas, kurš strādā ne tikai ar maksimālu efektu, bet arī ilgtermiņā". Ja parādu piedziņas kompānija vēlas saglabāt savu klientu - kreditoru, tai izdevīgāk strādāt ar "civilizētām metodēm" arī ar parādnieku, jo nepatīkamas pieredzes gadījumā viņa dusmas, ļoti iespējams, būs vērstas nevis pret parādu piedzinējiem, bet to uzņēmumu, kuram viņi ir parādā, vai tā būtu banka, līzinga kompānija vai mobilo sakaru operators, skaidro Ņ.Kiprijanova. Tāpēc parādu piedzinēji ir ieinteresēti ar savu darba stilu nebojāt klienta reputāciju.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē