Pavļuts pagaidām nevirzīs ACTA ratifikāciju Saeimā

Ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par iespējamo Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) piemērošanu Latvijā, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā. Ministrs aicinās Tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu.  Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību. Tā informē ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe. Lai arī proaktīvās skaidrošanas laiks tika nokavēts un ACTA nolīgums no Latvijas puses atbilstīgi valdības pozīcijai un lēmumam ir parakstīts, mūsu valstij joprojām ir visas iespējas skaidrot un diskutēt par ACTA nolīgumu un tā ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. Jāuzsver, ka ACTA nav stājies spēkā - ACTA stāsies spēkā ES tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis nolīgumu būs parakstījušas un ratificējušas nacionālajā parlamentā un kad Eiropas Parlamentam būs tam devis piekrišanu. Šis process var prasīt vairākus gadus.ACTA ir starptautisks līgums starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē