Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pēc atgriešanās no Japānas zeme arī Latvijā līgojas 6

Baušķenieka Pētera Gabriloviča vedekla Kerli Gabriloviča 14. marta pēcpusdienā atgriezās no Japānas. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņa atzina, ka vēl tagad, izkāpjot no lidmašīnas un kopā ar vīru braucot mājup, šķitis, ka zeme šūpojas.Kerli Gabriloviča uz Japānu devās atpūtas braucienā un Tokijā ieradās 11. marta rītā. Ar paziņu viņas iekārtojās viesnīcas sestā stāva numuriņā. Pēc neilga laika, pēcpusdienā, viņas sajuta pirmos grūdienus. «Nekādas pieredzes, kā šādās situācijās rīkoties, mums nebija. Biju tikai filmās redzējusi, ka jāslēpjas zem galda, lai negūtu traumas no krītošiem priekšmetiem. Mūsu numuriņā galdu nebija, zemes trīcēšana kļuva arvien intensīvāka, sapratām, ka labāk būtu iet laukā no ēkas. Gaitenī jau pulcējās citi satrauktie viesnīcas iemītnieki. Loģiskais saprāts neļāva man braukt ar liftu, kāpām lejā pa kāpnēm. Starp citu, ēkas Tokijā visas aprīkotas ar kāpnēm, daudzviet tās ir māju ārpusē. Uz ielas sabijām līdz kādiem astoņiem vakarā, jo viesnīcā mūs iekšā nelaida. Varēja manīt, kā dažas ēkas šūpojas šā vārda tiešā nozīmē. Taču Tokijā tās būvētas seismiski drošas, mūsu klātbūtnē neviena nesagruva. Pirmajā brīdī paspēju vēl nosūtīt uz mājām īsziņu, ka esam piedzīvojušas zemestrīci. Vēlāk mobilā telefona sakari pārtrūka. Daudzviet cilvēki stāvēja garās rindās, lai piekļūtu internetam. Pienāca arvien vairāk informācijas par postījumiem valsts ziemeļos. Kad uzzinājām par avāriju atomstacijā, sapratām, ka Japāna jāpamet. Bija skaidrs, ka sprādziens AES nav tik baiss kā savulaik Černobiļā, tomēr omulība un vēlme turpināt ceļojumu bija beigusies. Nākamajā naktī viesnīcā miegs bija ļoti trausls, gulējām saģērbušās, somas sakravātas tā, lai pēkšņā briesmu gadījumā varētu no ēkas skriet laukā.No Tokijas izlidot nebija iespējams, ar vilcienu devāmies uz Osaku un tad ar lidmašīnu uz Seulu. 14. marta pēcpusdienā, nolaižoties Rīgas lidostā, jutos ļoti laimīga. Pamazām apjaušot Japānā notikušās traģēdijas apmērus, man par ekonomisko krīzi Latvijā vairs negribas izteikties.»Kerli vīrs Kārlis Gabrilovičs «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka par traģiskās zemestrīces sākumu nemaz nav zinājis. Kad saņēmis no sievas īsziņu, ka Tokijā ir zemestrīce un ar viņu viss kārtībā, pat šķietami nopriecājies - kādā neparastā piedzīvojumā viņa nokļuvusi. «Tikai vēlāk, ziņu kanālos uzzinot, kas īsti Japānā notiek, sāku uztraukties. Tagad esmu laimīgs, ka esam kopā Latvijā,» tā K. Gabrilovičs.

Pievieno komentāru

Komentāri 6

Dauka

Bauskas Dzīve, nost ar cenzūru! Kas jāorganizē pikets pie jūsu mītnes. Mūsu valstī ir vārda brīvība.

pirms 9 gadiem, 2011.03.16 12:31

Jāā' ;(( jānotiek lielai nelaimei Japānā...lai saprastu, ka nekur nav tik labi kā....mājās:)))
mosties, celies un strādā....cik vēl atvēlēts.....:))

pirms 9 gadiem, 2011.03.15 22:09

reālists

krīze Latvijā? Kur tā ir?
Ja vispār ir, tad vienīgi mūsu galvās, samaitātajā domāšanā un padomju laikā izaudzinātajā slinkumā.

pirms 9 gadiem, 2011.03.15 16:00

Murgs

Kāda gan krīze LV var būr Kerli,ja var ceļot uz Japānu?????

pirms 9 gadiem, 2011.03.15 15:24

Latvijā un pasaulē