Pēriens ir sods 33

Esmu pirms pāris gadiem skolu beigusi jauniete. Nolēmu iesaistīties «Bauskas Dzīvē» uzsāktajā diskusijā par bērnu audzināšanu. Labi, ka par to rakstāt. Gribas, lai vairāk būtu arī lasītāju viedokļu. Uzskatu, ka dažādi bērnu tiesību aizstāvji cīnās pret vecāku pienākumu izaudzināt kārtīgu cilvēku, kam ir izpratne ne tikai par tiesībām, bet arī par pienākumiem un atbildību. Nepiekrītu, ka pēršana un sišana vienmēr ir uzskatāma par vardarbību. Pēriens ir sods, kas bērnu audzināšanā ir piemērots gadsimtiem ilgi. Nav pārliecinošu pierādījumu, ka tāpēc paaudžu paaudzes būtu izaugušas garīgi un fiziski izkropļotas. Tieši moderni, visatļautībā audzinātajiem dzīvē ir lielākas problēmas. No saviem skolas gadiem atceros, ka tieši stingri audzinātie bija labākie visās jomās. Mani vecāki audzināja ar mīlestību, tomēr prata būt stingri. Pārkāpums skolā vai neklausīšana mājās beidzās ar pērienu pa atkailinātu dibenu. Taču nejutos kā beztiesīgs, iebiedēts bērns. Gāju uz pulciņiem skolā, kopā ar vecākiem strādāju saimniecībā atbilstīgi savām spējām un spēkiem. Psiholoģe Inga Grīnberga 13. februāra laikrakstā pieminējusi, ka pēršanas dēļ bērni iegūst psiholoģiskas traumas. Neko tādu neatceros un neizjūtu. Ar vecākiem attiecības ir labas. Aicinu sabiedrību nepakļauties tiem, kuri aicina uz visatļautību bērnu audzināšanā, tā ir tukšu salmu kulšana. Vecāki, esiet mīļi pret saviem bērniem, bet spējiet būt arī stingri.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti