Pētījums: Vairumam labs darbs asociējas ar labu atalgojumu

Vērtējot laba darba raksturojošus faktorus, 74% kā galveno kritēriju min labu atalgojumu, secināts jaunākajā «DNB Latvijas barometra» pētījumā.Otrs biežāk minētais kritērijs ir interesants darbs, kas guvis tikai 48% aptaujāto atbalstu. Kā vismazāk svarīgos kritērijus, kas raksturo labu darbu, iedzīvotāji minējuši labu uzņēmuma vai iestādes augstāko vadību (4%) un labu darbavietas tēlu, reputāciju sabiedrībā (6%). Arī laba tiešā priekšniecība un iespēja mācīties un gūt jaunas zināšanas ir būtiska mazāk nekā piektajai daļai respondentu. Šo faktoru nozīmīgums pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījies. «DNB bankas» Personāla pārvaldes vadītāja Dace Kauliņa atzina, ka piedāvātais atalgojums joprojām ir noteicošais faktors darba izvēlē un tikai pēc tam seko darba saturs, kas dominē valstīs ar lielāku sociālo nodrošinātību. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēkiem nepieciešams nodrošināt savas pamatvajadzības, un šī tendence nemainīsies, kamēr valstī kopumā netiks sasniegts pietiekams dzīves līmenis. Augstāks atalgojums ir arī svarīgākais kritērijs, lai, izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem, dotu priekšroku tam, kur sola maksāt vairāk. Tas ir svarīgi 79% aptaujāto. Otrs nozīmīgākais kritērijs ir sociālās garantijas, ko norādījuši 38% «DNB Latvijas barometra» respondentu. Tikmēr samērā līdzīgu atbalstu guvuši tādi izvēles kritēriji kā ērta ģeogrāfiskā atrašanās vieta (27%), labi un elastīgi darba apstākļi (26%) un amata atbilstība respondenta specialitātei un zināšanām (25%). Salīdzinoši reti pie darbavietas izvēles kritērijiem aptaujātie atzīmējuši iespēju ieņemt augstāku amatu nekā līdz šim (10%) un gūt jaunas zināšanas (10%), savukārt iespēju strādāt starptautiskā vidē novērtētu vien 5% aptaujāto. Darba samaksas nozīmīgums dominē arī atbildēs uz jautājumu, kuru darba piedāvājumu respondenti pieņemtu, ja būtu jāizvēlas - strādāt kvalificētu darbu par zemāku samaksu vai mazkvalificētu darbu par augstāku samaksu. 61% aptaujāto atzina, ka izvēlētos mazkvalificētu darbu par lielāku samaksu, savukārt pretējo variantu izvēlētos vien 24% aptaujāto. Salīdzinot ar 2010. gadā veikto pētījumu, iedzīvotāju viedoklis šai jautājumā nav būtiski mainījies. Savukārt, vērtējot, cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, vidējā atzīmētā summa ir 364 lati. Interesanti, ka 8% aptaujāto spētu iztikt, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli būtu līdz 150 latiem, bet līdzīgs skaits - 10% aptaujāto - norādījuši, ka tiem jābūt vairāk nekā 500 latiem. Turklāt zināmas pārdomas raisa fakts, ka vislielākās atalgojuma gaidas ir uzņēmējiem un vadītājiem, kā arī - skolēniem un studentiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Anita Līce norādīja, ka 16% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzīmējuši, ka viņiem nepieciešams 501 lats mēnesī, kas ir ievērojami vairāk nekā vecāku paaudžu grupas aptaujāto vidū minētās summas. «Kopumā ambīcijas nav sliktas, īpaši ņemot vērā to, ka Latvija ir iespēju zeme jauniem un apņēmīgiem cilvēkiem, par ko arī liecina fakts, ka lielāko atalgojumu Latvijā saņem 30 līdz 34 gadus veci darbinieki,» secina eksperte. Analizējot iespējas pašreizējā situācijā atrast jaunu darbu, mazliet vairāk nekā puse «DNB Latvijas barometra» aptaujāto iedzīvotāju atzīmējuši, ka efektīvākais veids, kā iegūt jaunu darbu, ir ar neformālo kanālu (radu, draugu, paziņu loka) starpniecību. Tikmēr ievērojami retāk aptaujātie atzīmējuši, ka efektīvs veids, kā rast jaunu darbu, ir sekot darba sludinājumiem avīzēs un internetā (14%), pašiem aktīvi pieteikties interesējošajās darbavietās (13%) un izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus (9%). Kā visneefektīvākā metode norādīta darbā iekārtošanās firmu pakalpojumu izmantošana (3%). Raksturojot galvenos iemeslus, kādēļ daudzi cilvēki Latvijā kļuvuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem un pat vairs necenšas meklēt darbu, aptaujātie visbiežāk minējuši neticību tam, ka Latvijā var atrast pieņemamu darbu (45%). Tiesa gan, 37% aptaujāto uzskata, ka daudziem ir izdevīgāk iztikt no pabalstiem, nevis no piedāvātās algas. Tikmēr nedaudz retāk aptaujātie norādījuši, ka darba meklētājiem bieži vien ir grūti izbraukāt līdz piedāvātajai darba vietai (35%), viņiem trūkst darba tirgū nepieciešamo prasmju un izglītības (34%), kā arī - vairākums «ilgstošo» bezdarbnieku vienkārši nevēlas un neprot strādāt (33%). Vērtējot kopējās situācijas attīstību valstī, iedzīvotāji retāk nekā februārī norādījuši, ka situācija attīstās nepareizā virzienā - ja februārī tā domāja 64% aptaujāto, tad jaunākajā «DNB Latvijas barometra» pētījumā tā apgalvojis 61% respondentu. Turklāt par astoņiem punktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli vērtē kā sliktu. Tikmēr, vērtējot ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, salīdzinājumā ar februāri nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda, ka situācija pamazām uzlabojas. «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, analizējot rezultātus vairāku gadu griezumā, sacīja, ka bez lielas sajūsmas, tomēr pakāpeniski pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējums martā sasniedzis augstāko punktu kopš 2008. gada vasaras. Tātad vismaz daļēji respondenti nošķir īslaicīgas savas finansiālās situācijas svārstības no kopējās lietu virzības. Tomēr iedzīvotāju vērtējums savu ģimeņu materiālajam stāvoklim turpina pasliktināties - ja janvārī to par sliktu uzskatīja 37% aptaujāto, tad martā jau 43%. Turklāt, prognozējot ģimenes materiālā stāvokļa perspektīvas turpmākā gada laikā, iedzīvotāji nedaudz biežāk izsaka negatīvas prognozes - attiecīgi 19% aptaujāto atzīmējuši, ka viņu ģimenes materiālā situācija tuvākajā laikā pasliktināsies. Neskatoties uz visu iepriekš minēto, jaunākā «DNB Latvijas barometra» respondenti nedaudz pozitīvāk nekā februārī vērtējuši valdības darbu. Ja februārī ar valdības darbu bija neapmierināti 80% aptaujāto, tad martā - vien 73%. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode informēja, ka 2012. gada martā apritēja četri gadi, kopš tika uzsākti «DNB Latvijas barometra» pētījumi. Salīdzinot indikatorus šajā laikā periodā, redzams, ka 2012. gadā gandrīz visu indikatoru vidējie rādītāji ir labāki nekā iepriekšējos gados. «Protams, ir izņēmumi, piemēram, vērtējot pašreizējo ģimenes finansiālo situāciju un laba darba atrašanas iespējas, 2008. gadā un 2009. gadā šajos indikatoros vērtējums bijis labāks. Tomēr arī šeit pēdējā gada laikā vērtējums ir kopumā pozitīvāks nekā otrajā gadā - tas ir, periodā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada martam,» norādīja Strode. «DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģisks pētījums valstī, kas tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē