Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: Zemgalē visvairāk svētvietu ir Aizkraukles, Bauskas un Jēkabpils apkaimē

Aizvadītajā vasarā organizētajās ekspedīcijās, ar kultūrvēsturiskā mantojuma ekspertu piedalīšanos, secināts, ka Zemgales plānošanas reģionā visvairāk svētvietu ir Aizkraukles, Bauskas un Jēkabpils apkaimē, bet mazāk - Dobeles un Jelgavas pusē, informēja Zemgales Plānošanas reģiona speciālists Juris Kālis.Ekspedīcijas, kuru laikā apsekoja gandrīz 100 objektu visa reģiona teritorijā, notika ar Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IVA projekta „ Senās kulta vietas - Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte" atbalstu, un tā ieviešanā kā partneris piedalās arī Zemgales Plānošanas reģions. Projekta ieviešana pavisam ilgs vairāk nekā divus gadus, tālab Rīgas Plānošanas reģions, kas ir vadošais partneris projekta ieviešanā, nupat kā galvaspilsētā organizētajā saietā prezentēja pirmajā gadā sasniegto. Plašāka sabiedrības daļa uzzināja, ka līdz šim no veiktajām aktivitātēm svarīgākās un arī laikietilpīgākās ir bijušas minētās ekspedīcijas, kas aptvēra arī Rīgas, Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģiona teritoriju.  Ekspedīciju laikā notika dažādos informācijas avotos minēto kulta identitātes vai svētvietu apsekošana un inventarizācija. Pārsvarā tie ir pagaidām maz zināmi, grūti pieejamās vietās atrodami, cilvēku aizmirsti, bet tradīcijās un folklorā sakņoti objekti - akmeņi, ezeri, avoti, koki, kalni, kā arī citi dabas veidojumi. Taču ekspedīciju laikā speciālisti uzgāja arī vairākus jaunus, agrāk nezināmus, bet visnotaļ interesantus, ievērības vērtus objektus.  No visiem Zemgalē apsekotajiem objektiem, aptuveni puse ir dažāda lieluma un formas akmeņi - velnakmeņi, pēdakmeņi, bedrīšakmeņi, dobakmeņi un kausakmeņi, bet aptuveni piektā daļa - dažādi kalni un kalniņi, tostarp pilskalni. Bez tam Zemgalē var sastapt arī pa kādam avotam, alai, tiltiņam un gravai, par kuru nosaukumu un nozīmi vēstī senas leģendas, teikas vai vietējo ļaužu nostāsti.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē