Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Piektdien sākas astronomiskais rudens

Rīt, 23.septembrī, beidzas astronomiskā vasara un plkst.12.04 sākas rudens, liecina astronomu informācija.Astronomiskais rudens Zemes ziemeļu puslodē iestājas brīdī, kad Saule atrodas rudens punktā - Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. To sauc par rudens ekvinokciju, savukārt Zemes dienvidu puslodē tad iestājas pavasaris. Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma. Laiku ap 23.-26.septembri mēdz dēvēt par rudens saulstāvjiem, jo saule stāv līdzsvarā, vai vienādībām, jo nakts un diena ir aptuveni vienāda garuma. Dienas un nakts garums vistuvākais būs 25. un 26.septembrī. Svētdien Rīgā saule lēks plkst.7.14 un rietēs 19.16, bet jau 26.septembrī diena būs par nepilnām trim minūtēm īsāka nekā nakts. Dienas garums septembra beigās saruks visstraujāk - katru nākamo dienu saule spīdēs par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk. Saskaņā ar Latvijas Folkloras biedrības apkopoto informāciju rudens saulstāvjos dažādas Eiropas tautas agrāk atzīmēja ražas svētkus un gada saulrietu, kad gaismas un tumsas mūžīgajā cīņā pārsvaru pamazām gūst tumsa. Rudens svētki tika svētīti trīs dienas. Latvijas teritorijā saulgriežu svinības laika gaitā tika piesaistītas Miķeļa dienai - 29.septembrim. Tā pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. Senie latvieši šos svētkus dēvēja par Appļāvībām un Apjumībām, - ap šo laiku visai labībai bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Tādējādi saulgriežu svinības saplūda ar ražas novākšanas svētkiem, kuri ar laiku piesaistīti vienai dienai - Miķeļiem, kas tika saukti arī par Mīkaļiem un Mīklāli. Rudens svētkos tika godāta dievība Jumis - auglības un labklājības simbols. Jumis kā druvu auglības veicinātājs visplašāk bijis pazīstams Zemgalē.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē