Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Polijas prezidentūras atklāšanas pasākums Latvijā notiks Rundāles pilī

Polija 1.jūlijā rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem pārņēma ES prezidentūru, nomainot Ungāriju un kļūstot par ceturto Austrumeiropas valsti, kas uzņemas bloka vadību. Polijas prezidentūras ES Padomē atklāšanas pasākums Latvijā notiks 15.jūlijā plkst.14 Rundāles pilī.Viena no Polijas prioritātēm prezidentūras laikā Eiropas Savienībā (ES) būs arī valstu savienības paplašināšanās, aģentūru LETA informēja Polijas vēstniecības Latvijā pārstāve Kristina Barkovska. Polija uzskata, ka, ņemot vērā pēdējos notikumus Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā, kā arī citās dienvidu kaimiņvalstīs, paplašināšanās ir ES stratēģiskās politikas projekts. Tā ir ne tikai ES interesēs, bet arī kandidātvalstu interesēs. Polijas prezidentūras mērķis ir parakstīt pievienošanās līgumu ar Horvātiju, un prezidentūra plāno sekmēt pievienošanās sarunu turpināšanu ar Turciju. Tiks pielikti visi spēki, lai panāktu ievērojamu progresu pievienošanās sarunās ar Īslandi, un Polija stingri atbalstīs arī Rietumbalkānu centienus integrēties Eiropā.Prezidentūra stiprinās ES ekonomikas izaugsmi, izmantojot iekšējā tirgus attīstību, kā arī ES budžetu konkurentspējīgas Eiropas izveidei. Polijas mērķu īstenošana būs atkarīga no nākotnes daudzgadu finanšu shēmas pēc 2013.gada.Polijas prezidentūra arī plāno darīt "visu iespējamo", lai ES atgūtu pastāvīgu finanšu tirgus uzticību. ES Ekonomikas vadības stiprināšana, kā arī ārējā enerģētikas politika būs prezidentūras prioritāte ekonomikas un finanšu jomā. Eiropas pilsoņiem pašlaik būtisks jautājums ir par pārtikas drošību. Viens no instrumentiem, kas nodrošina pārtikas drošību, būs reformēta kopējā lauksaimniecības politika. Stiprinot Eiropas identitāti drošības un aizsardzības jomā, Polija neaizmirsīs par labu transatlantisko sadarbību starp ES un NATO. "ES sabiedrības labklājība ir atkarīga ne tikai no iekšējās situācijas, bet arī no sakariem ar trešajām valstīm un no situācijas ārpus ES. Prezidentūras būtiskākais mērķis ir padziļināto brīvās tirdzniecības zonu ar Austrumu partnerības valstīm izveide. (..) Mēs ceram, ka Polijas prezidentūras laikā izdosies ielikt jaunus pamatus ES sadarbībai ar Krieviju. Padome sekmēs jaunā nolīguma ar Krieviju parakstīšanu, kā arī attīstīs ES-Krievijas partnerību nepieciešamajai modernizācijai," teikts Polijas vēstniecības izplatītajā paziņojumā.Polijas prezidentūras ES Padomē atklāšanas pasākums Latvijā notiks 15.jūlijā plkst.14 Rundāles pilī.LETA jau ziņoja, ka, neskatoties uz to, ka Polija nav vēl pievienojusies eirozonai, tai ir nozīmīgi tirdzniecības sakari ar visām 17 valstīm, kuras izmanto vienoto valūtu, taču īpaši ar Vāciju.Tāpēc Varšavu nopietni satrauc sekas, kuras var radīt Grieķijas parādsaistību izsauktā eirozonas finanšu krīze."Polijas prezidentūra skaidri un gaiši paudīs savu nostāju jautājumā par palīdzības sniegšanu Grieķijai un citām valstīm," nesen uzsvēris Polijas premjerministrs Donalds Tusks. "Tas ir jautājums, vai mēs vēlamies glābt eirozonu un Eiropas vienotību vai arī priekšplānā izvirzīt egoistiskas nacionālās intereses."Ar saviem 38 miljoniem iedzīvotāju Polija ir lielākā Austrumeiropas valsts, kas pievienojamies ES kopš tā dēvētās sprādzienveidīgās paplašināšanās 2004.gadā.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē