Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Politoloģe: 10.Saeimas vēlēšanas varētu būt neapmeklētākās Latvijas vēsturē 1

Pastāv risks, ka rudenī gaidāmās 10.Saeimas vēlēšanas varētu būt vismazāk apmeklētākās Latvijas vēsturē, prognozē politoloģe un Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka.Kā aģentūrai LETA akcentēja Kažoka, par šādiem draudiem liecina gan socioloģisko aptauju rezultāti, gan arī apstāklis, ka lielākoties Latvijas iedzīvotāji, izņemot atsevišķu krievvalodīgo vēlētāju daļu, vairs neuzticas nevienam politiskajam spēkam. Papildus tam cilvēkiem kļūst arvien grūtāk sevi motivēt balsot par "mazāko no ļaunumiem". Politoloģe arī uzsver, ka vienīgais faktors, kas varētu ietekmēt vēlēšanu apmeklētību, ir jauna politiskā spēka parādīšanās, jo cilvēkus nav iedvesmojusi doma par partiju konsolidāciju, bet tiek gaidīts kas principiāli jauns. "Ir skaidrs, ka tas ir vienīgais būtiskais faktors, kas var cilvēkus plašākā skaitā iedvesmot atnākt uz vēlēšanām," norāda Kažoka, "pretējā gadījumā man ir aizdomas, ka, politiskajam spektram paliekot tādam, kāds tas ir, aktivitāte vēlēšanās būs zema." Tomēr politoloģe šaubās par to, vai partijas varētu sākt kādas akcijas vēlētāju aktivitātes paaugstināšanai. "Manuprāt, partijas nav vēl sākušas domāt par tādām niansēm, jo dažām no tām ir jautājums, vai tās maz spēs pārvarēt 5% barjeru, kamēr ietekmei būtu nepieciešami vismaz 15%," norāda Kažoka. Tādēļ pašlaik partijas visus savus spēkus atdos priekšvēlēšanu kampaņai, bet vēlētāju aktivitātes palielināšanās varētu būt vien to blakusefekts. Pēc Kažokas domām, partijām nav arī milzīgu manevra iespēju attiecībā uz to biedru un partiju jaunatnes biedru aktivizēšanu, jo tas tāpat maksimāli tiek izmantots katrās vēlēšanās. Kā ziņots, janvārī, salīdzinot ar decembri, pieauguši visu lielāko partiju reitingi. Tomēr Kažoka atzīst, ka pret reitingiem izturas piesardzīgi, jo nereti dažādu uzņēmumu veiktās aptaujas veiktās aptaujas mēdz būt pretrunīgas. Kā vēstīja "Diena.lv" vislielāko atbalstītāju skaita pieaugumu piedzīvojusi partija "Jaunais laiks" (JL), par kuru janvārī balsotu 9,9% aptaujāto, savukārt decembrī šo partiju atbalstīja 5,1% aptaujāto. "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis partijas popularitātes pieaugumu skaidro ar to, ka iepriekšējā mēneša pamattēma bija attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kontekstā ar to JL iezīmējās kā politiskais spēks, kas var nodrošināt aizdevuma saņemšanu, kas sabiedriskajā domā tiek uztverts kā minimālas stabilitātes garants, "pēc kā alkst sabiedrība", uzskata sociologs. Taču JL reitinga kāpums esot jāsaista arī ar to, ka ir samazinājies neizlēmušo un to pilsoņu skaits, kas vēlēšanās nepiedalītos. No tā ir ieguvuši visi redzamākie politiskie spēki, piedzīvojot minimālu, bet tomēr popularitātes kāpumu. Pētījumā stabila līdere joprojām ir apvienība Saskaņas centrs (SC) par kuru janvārī būtu gatavi balsot 18,8% aptaujāto. Decembrī šo partiju atbalstīja 16,5%, bet novembrī - 14,8% aptaujāto. Trešajā vietā janvārī ierindojas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 7,7%, par kuru mēnesi iepriekš bija gatavi balsot 6%, bet novembrī - 6,6% vēlētāju. Ievērojamu reitinga kāpumu piedzīvojusi arī partija Pilsoniskās savienība, ieņemot ceturto vietu. Par šo partiju janvārī būtu gatavi balsot 5,5% vēlētāju, turpretī decembrī par šo partiju bija gatavi vēlēt vien 3,5% vēlētāju. Par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Sabiedrība citai politikai" janvārī būtu gatavi balsot - 3,6% vēlētāju. Decembrī par šīm partijām būtu balsojuši 2,7%, bet novembrī - 2,6% vēlētāju. Nelielu kāpumu salīdzinājumā ar decembri piedzīvojusi Tautas partija, par kuru janvārī būtu gatavi balsot 3,5% vēlētāju, bet decembrī šo partiju atbalstīja 3%, savukārt novembrī - 2,7% vēlētāju. Par "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK janvārī balsotu 3,1% vēlētāju, savukārt decembrī šo partiju atbalstīja 2,2%, bet novembrī - 2,4% vēlētāju. Par partiju "Visu Latvijai" janvārī bija gatavi balsot 2,6% aptaujāto. Decembrī par šo partiju balsotu 2%, turpretī novembrī - 1,9% vēlētāju. Par partiju LPP/LC janvārī balsotu 2% vēlētāju. Par šo partiju decembrī bija gatavi balsot 1,9%, bet novembrī - 2,9% vēlētāju. Savukārt par partiju LSDSP janvārī būtu gatavi balsot 1,9% vēlētāju, savukārt decembrī šo partiju atbalstīja 0,6%, bet novembrī 1,3% vēlētāju. Kā liecina aptauja, janvārī sarucis gan to cilvēku skaits, kuri nezina vai arī nav izlēmuši par kādu partiju balsotu, gan balsotāji, kuri vēlēšanās nepiedalītos. Ja decembrī vēlēšanās piedalīties nebija noskaņoti 22,7% aptaujāto, tad janvārī tie ir 14,2%, savukārt neizlēmušo skaits sarucis no 29,5% decembrī uz 22% janvārī. Janvārī "Latvijas Fakti" aptaujājuši 1008 Latvijas pilsoņus.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

ziga

Uzlieciet uz urnām atejas podus,nespēsiet reģistrēt vēlētājus!

pirms 10 gadiem, 2010.02.01 18:30

Latvijā un pasaulē