Referendumā Īrija balso par darbu

Īrijā notikušajā referendumā «par» Eiropas reformu līgumu balsojuši vairāk nekā 60 procentu vēlētāju.

Valsts, kurā ir tikai divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā, lika Eiropas Savienības vadībai pamatīgi saspringt, gaidot, kā īri izšķirs Eiropas turpmākās attīstības virzienu. Balsojot «par», īri iegūs draugus 26 dalībvalstīs. Tā divas dienas pirms referenduma, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem Dublinā, prognozēja Džons Fics Geralds, Ekonomikas un sociālās pētniecības institūta pētnieks, runājot par ES ietekmi uz Īrijas ekonomiku un Īrijas dalību eirozonā.  Nevajadzētu būt nepateicīgiem, jo tieši Eiropas Savienības investīcijas iepriekš nabadzīgajā valstī Īrijas ekonomiku padarīja par «ķeltu tīģeri». Finanšu krīze skārusi ne tikai Eiropas, bet arī daudzas pasaules valstis, tāpēc būtu kļūdaini tajā vainot līdzdalību Eiropas Savienībā, spriež Džons Fics Geralds. Pirms 2. oktobra referenduma 30. septembris bija pēdējā diena, kad savu viedokli varēja paust radio, televīzijā, kā arī publiskos mītiņos. Kā tas notiek, vēroja arī Latvijas vairāku reģionālo laikrakstu žurnālisti. Ar Īrijas politiķiem, žurnālistiem un sabiedrības pētniekiem tikāmies Eiropas mājā, kurai līdzās Dublinā uz Davsona ielas un blakus esošā laukumā atbalstītājus pulcēja dažādu viedokļu paudēji.  Kampaņas «Saki nē!» piekritēju skaļajam pūlim izklīstot, tajā pašā vietā sanāca «Īrija par Eiropu» atbalstītāji. Atsevišķa domubiedru grupa savu attieksmi pauda, ar arfu klusi spēlējot sēru mūziku Īrijai, turpretim citi garāmgājējiem dalīja iepirkuma maisiņus ES simboliskajā zilajā krāsā un ar zelta zvaigznītēm. Notiekošo vēroja policisti, kuriem nebija iemesla iejaukties, kamēr diskutētāju vidū bija tikai vārdu kaujas. Diskusijas par Lisabonas līgumu notika pat iecienītajos īru krogos. Ne viena vien pinte Ginesa alus izdzerta, klāstot argumentus un faktus. Apmeklējot Dublinā vecāko krogu «Brazen Head», blakus sēdošie īri nekavējās savu viedokli paust arī Latvijas žurnālistiem.  Cilvēki, tāpat kā pirms gada, maz informēti, tiek iebiedēti, ir apjukuši, nezina, kam ticēt, un viņiem neko neskaidro, sarunā ar Latvijas žurnālistiem Eiropas mājā apgalvoja Brendans Joungs, kustības «Say No!» (Saki nē!) pārstāvis. Kā lai tic labajiem solījumiem, ja nav iespējams ne izlasīt, ne izprast dokumentu ķīpu, viņš teica, liekot galdā Lisabonas līgumu ar pielikumiem un labojumiem. Te nu jāpiekrīt, vērojot, kā opozīcija pirms referenduma provocēja iedzīvotājus. Balsot pret Lisabonas līgumu īpaši tika aicinātas sievietes, biedējot, ka Eiropas Savienībā turpmāk izglītība un veselības aprūpe tiks nodota privātuzņēmēju rokās. Īrija ir stingri katoliciska valsts, tāpēc tajā nav atļauti aborti. Atbrīvoties no neplānotas grūtniecības jādodas uz Angliju vai kādu no Eiropas valstīm. Eiropai piekāpjoties prasībai šo aizliegumu saglabāt, jau iepriekš tika skaidrots, ka abortu aizliegums Īrijā tiek saglabāts. Tomēr plakātu gūzmā bija redzama arī bērna pelēka sejiņa un aicinājums balsot pret Lisabonas līgumu, tā neļaujot nogalināt nedzimušos.Cilvēkiem galvu sajaucis arī opozīcijas paustais apgalvojums, ka minimālo algu Īrijā varētu samazināt astoņas reizes. Kaut arī par minimālā atalgojuma lielumu līdz šim ir lēmusi katra valsts un šīs tiesības Eiropas Savienība negrasās ietekmēt. Jā, bet tādu minimālo algu, kāda pašlaik ir Īrijā (ap astoņiem eiro stundā), mēs Latvijā varētu gribēt...Īrija nav NATO locekle, vēlas saglabāt savu neitralitāti un neiesaistīties militāros konfliktos. Tāpēc nav saprotams opozīcijas bieds par Īrijas pilsoņu iesaukšanu Eiropas militārajos spēkos, kaut šāda formējuma nemaz nav.  Domājams, ka īri, kuri pauda «jā» Eiropas reformu līgumam, galvenokārt balsoja par iespēju strādāt un pelnīt savā valstī, gaidot drīzāku atspirgšanu no ekonomiskās krīzes. Tāda vēlēšanās ir arī simtiem tūkstošiem Austrumeiropas iedzīvotāju, kuri labklājību meklēt devušies uz Īriju.Neraugoties uz neapmierinātību iedzīvotāju vidū, arī Īrijas premjerministrs Braiens Kovens referenduma dienā aicināja pret viņu vērstās dusmas likt malā un Īrijas ekonomikas labad balsot «par» ES Reformu līguma ratifikāciju, lai nostiprinātu valsts pozīcijas Eiropā un palīdzētu tai atgūties no recesijas. Tomēr balsstiesīgo aktivitāte bija zema. Saskaņā ar laikraksta «Irish Independent» 3. oktobrī sniegto informāciju, referendumā piedalījušies tikai ap 50 procentu valsts vēlētāju, (Dublinā ap 57 procentiem). Tie, kuri nepiedalījās, «balsojuši ar kājām», tādā veidā izsakot protestu pret nepopulāro valdību. Balsu skaitīšana Īrijā ilga visu pēcreferenduma dienu un vēl vakar, 4. oktobrī. Savu gribu varēja paust tikai tie īru vēlētāji, kuri šajā brīdī dzīvo valsts teritorijā. Līdz ar to lēmuma pieņemšanā bija iesaistīti tiešām tie, uz kuriem tas attiecas. INFORMĀCIJA@ Pirms 18 mēnešiem 53% Īrijas vēlētāju noraidīja Lisabonas līguma ratifikāciju. Īrijas un ES valdība vienojās, ka rīkos atkārtotu referendumu.@ Lisabonas līguma ratifikāciju joprojām nav parakstījis Polijas prezidents Lehs Kačinskis, kurš solīja pieņemt lēmumu tikai pēc tam, kad kļūs zināmi rezultāti referendumā Īrijā. To gaidīja arī Čehijā, kuras prezidents Vāclavs Klauss ir eiroskeptiķis. @ ES Reformu līgums jeb tā dēvētais Lisabonas līgums paredz vairākas ievērojamas pārmaiņas, ar kurām cer palielināt ES lēmumu pieņemšanas efektivitāti. @ Kārtību, kad dalībvalstis rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par ES prezidējošo valsti, paredzēts aizstāt ar Eiropas Padomes prezidenta ievēlēšanu uz divarpus gadu termiņu.@ ES Reformu līgums arī paredz samazināt Eiropas Komisijas komisāru skaitu, lai palielinātu darbības efektivitāti.@ Lisabonas līgumā pirmo reizi skaidri formulēta iespēja dalībvalstij izstāties no ES. 

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē