Referendums par Lisabonas līgumu Īrijā – 2. oktobrī

Īrija bija vienīgā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas izšķīrās jautājumu par Lisabonas līguma ratificēšanu nodot izlemšanai referendumā, un 2008. gada 12. jūnijā pret Lisabonas līgumu nobalsoja 53,4% Īrijas pilsoņu, par – 46,6%. Īru vēlētāju atkārtotais balsojums 2. oktobrī izlems Eiropas attīstību tuvākajā nākotnē. Eiropas Savienībai (ES) nav nekāda alternatīva rīcības plāna gadījumam, ja Īrijas vēlētāji arī otrajā referendumā noraidīs Lisabonas līgumu. Tā šajās dienās brīdinājis Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss. Spānija 2010. gada janvārī pārņems ES prezidentūru.Viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem kopš iestāšanās ES ir brīva personu kustība. Tāpēc Īrijā notiekošais ir svarīgs ne tikai mums, Latvijā dzīvojošajiem, bet arī tiem daudzajiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuru mītnes zeme pašlaik ir Īrija. Kaut arī retais no viņiem ir balsstiesīgais, šajā valstī izveidojusies latviešu kopiena, aizsākta Īrijas un Latvijas skolu sadarbība, darbojas latviešu kristīgās draudzes, amatierkopas.Nepieciešamību veicināt izpratni par Latviju Īrijā atzinis Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, tiekoties ar Īrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Brendanu Makmahonu. Valsts prezidents izteicis cerību, ka izdosies paplašināt arī abu valstu ekonomisko sadarbību un to sekmētu Lisabonas līguma pieņemšana.Pagājušā gada jūnijā notikušajā referendumā vairums vēlētāju Īrijā nobalsoja pret Lisabonas līgumu, līdz ar to apturot tālāku reformu īstenošanu. Īri pauduši neapmierinātību par Briseles plašajām pilnvarām nodokļu jomā, lēmumos par abortiem, drošības, aizsardzības un strādājošo tiesību jomā. Atzīts arī, ka trūcis informācijas par līguma būtību.Pēc negatīvā iznākuma referendumā Īrija no ES saņēma vairākas juridiskas garantijas daudzos valstij ļoti svarīgos jautājumos.Eiropas Padome apstiprinājusi, ka Īrija un arī visas pārējās dalībvalstis saglabās tiesības izvirzīt eirokomisāru. Īrija turpinās kontrolēt savas nodokļu likmes; saglabās valsts tradicionālo neitralitāti, neieviešot karaklausību un neiesaistoties militārās aliansēs; saglabās galavārdu tādos ētiski jūtīgos jautājumos kā aborti un strādājošo tiesības.Eiropas Padomes apstiprinātās garantijas Īrijai šajās jomās būs juridiski saistošas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. EP piekritusi, ka šīs juridiski saistošās garantijas tiks pievienotas citiem ES līgumiem kā protokols, piešķirot juridiskajām garantijām līguma statusu.Prognozes liecina, ka 2. oktobra referendumā varētu piedalīties ap 90 procentiem balsstiesīgo (pērn – 53%). Turklāt ap 70 procentiem iedzīvotāju atbalsta Īrijas dalību ES, tikai astoņi procenti to uzskata par nevēlamu.Jāņem vērā, ka kopš 1973. gada, kad Īrija iestājās ES, līdz 2007. gadam no ES tā saņēmusi 43 miljardus eiro, tas ir, 10 000 eiro uz katru iedzīvotāju. No 2007. līdz 2013. gadam valsts saņems vēl 12 miljardus eiro, kas palīdzēs pārvarēt saimniecisko lejupslīdi. Tiek cerēts, ka ES pretimnākšana Īrijai ļoti svarīgos jautājumos varētu pamudināt īru vēlētājus 2. oktobra referendumā apstiprināt Lisabonas līgumu.Taču arī Īriju smagi skārusi globālā finanšu krīze, tās ekonomika ir lejupslīdes posmā. Tāpēc vēlētāji referendumu varētu izmantot kā protesta balsojumu pret Īrijas valdību, kuras popularitātes reitings ir ārkārtīgi zems. To atbalsta tikai 11 procenti valsts iedzīvotāju.Pret Lisabonas līguma ratificēšanu iestājas arodbiedrības, bet to atbalsta uzņēmēji, kuri noraizējušies par Īrijas ekonomikas nākotni, arī mikroshēmu ražotājs «Intel Corp» un zemo cenu aviokompānija «Ryanair». Lisabonas līgumu atbalsta gan Īrijā valdošā koalīcija, gan lielākās opozīcijas partijas. Kāds viedoklis Eiroparlamenta deputātiem?Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa) «Bauskas Dzīvei»:– Latvijai ir svarīgi stiprināt savu neatkarību, arī enerģētisko. Pašlaik esam pārāk atkarīgi no Krievijas enerģijas piegādēm, kas var arī negatīvi ietekmēt mūsu politisko neatkarību.Lisabonas līgums paredz iekļaut Eiropas Savienības enerģētikas politiku kopējo politiku jomās. Kopēja Eiropas Savienības nostāja un atbalsts enerģētiskās neatkarības palielināšanai Latvijai ir nepieciešams, jo tas stiprinātu mūsu neatkarību. Tas vien ir spēcīgs arguments, lai atbalstītu Lisabonas līgumu.Arī dažas praktiskas nianses atvieglos dzīvi Eiropas valstu iedzīvotājiem. Piemēram, Latvijas pilsoņi varēs lūgt konsulāro palīdzību visās ES valstu vēstniecībās un pārstāvniecībās. Kā zināms, Latvijai vēl joprojām nav savu pārstāvniecību daudzās pasaules valstīs.Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa) «Bauskas Dzīvei»:– Lisabonas līguma pieņemšana Eiropas Savienībai (ES) nestu vairākas zīmīgas izmaiņas. Manā – Eiropas Parlamenta deputātes un latviešu tautas interešu pārstāves – darbā svarīgākais līguma punkts ir Eiropas Parlamenta (EP) ietekmes palielināšana. Saskaņā ar Lisabonas līgumu, ES pilsoņu tieši ievēlētais EP iegūs jaunas pilnvaras attiecībā uz ES likumdošanu, ES budžetu un starptautiskajiem nolīgumiem. Tas nozīmē, ka EP būs mazāk pakļauts Eiropas Komisijas un Padomes diktētai politikai un varēs tiešāk un aktīvāk iesaistīties ES politikas veidošanā.Ievērojama ir arī Lisabonas līgumā paredzētā plašāka valstu parlamentu iesaiste ES darbībā. Dalībvalstu parlamentiem būs lielākas iespējas iesaistīties, izmantojot jaunu subsidiaritātes principa (ko atbalsta arī LR Ārlietu ministrija) izpratni, proti, ka ES konkrētu jautājumu risināšanā rīkojas tikai tādos gadījumos, kad rezultātus nevar nodrošināt nacionālais parlaments.Septembra beigās uz Īriju dosies Latvijas vietējo laikrakstu žurnālistu grupa. 2. oktobra referenduma norisi vēros, ar balsotājiem un mūspuses ļaudīm tiksies arī laikraksta «Bauskas Dzīve» pārstāve Inga Muižniece.***Raksts tapis, sadarbojoties ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Ģirtu Salmgriezi, Eiropas Tautas partijas Latvijas preses un komunikācijas padomnieku. UZZIŅAILisabonas līgums izstrādāts pēc tam, kad Francijas un Nīderlandes vēlētāji noraidīja līgumu par konstitūciju Eiropai. Pēc sešu mēnešu sagatavošanas procesa, ilgām diskusijām Lisabonā 2007. gada 13. decembrī ES dalībvalstu pārstāvji parakstīja Lisabonas līgumu, iestrādājot ES pamatlikumos jaunus noteikumus. Galvenais savienības mērķis – sekmēt ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju, uzlabot nodarbinātību un sociālos apstākļus.No 27 dalībvalstīm Lisabonas līgumu pagaidām nav ratificējušas tikai Čehija un Polija. Vācijas likumdevēji septembra sākumā atbalstīja likumu grozījumus, lai Lisabonas līgums nenonāktu pretrunā ar Vācijas pamatlikumu un lai ES nepārsniegtu pilnvaras, kas tai nodotas. Bundestāgs to atbalstīja, bet pārmaiņas 18. septembrī jāapstiprina Bundesrātā (parlamenta augšpalāta), lai deviņas dienas pirms parlamenta vēlēšanām pagūtu līgumu ratificēt.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē