Reģiona sirdī – Jelgavā – svin valsts jubileju

Jelgavā vairāki tūkstoši zemgaliešu, tostarp arī baušķenieki, 15. novembrī svinēja Latvijas 90 gadu jubileju. Lielu uzmanību saistīja Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas virzījās pa pilsētas galveno – Lielo – ielu. Kopumā maršēja 370 karavīri un zemessargi, kā arī robežsargi un policisti. Jelgavā bruņotos spēkus pārstāvēja Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības diviziona vienība, kuras karavīri ierindas priekšgalā nesa Latvijas Armijas karogu, kā arī Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona, Jūras spēku flotiles mīnu kuģu un patruļkuģu eskadras un Jūras novērošanas un sakaru dienesta, Zemessardzes 45., 51. un 52. kājnieku bataljona vienības.Zemessardzes virsseržants baušķenieks Guntis Macpans «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka treniņi šim maršējumam trīs sestdienas pēc kārtas notikuši Iecavas novada Zālītē, vīri iemācījušies soļojot dziedāt «Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros». Šodien, 17. novembrī, vīri piedalās parādes ģenerālmēģinājumā 11. novembra krastmalā Rīgā.Jelgavā soļoja arī kādreizējais baušķenieks Ivars Seleckis. Viņš teica, ka Jelgavā parādi vērojuši vairāk interesentu nekā Liepājā, kur viņš arī maršējis. Bijis patīkami sajust iedzīvotāju atsaucību. Ivaram šīs bija pirmās divas parādes, rīt viņš soļos Rīgā. 2. kājnieku bataljona karavīrs neslēpj, ka pirms svētkiem rūpīgi gatavojušies parādei un Jelgavā viss izdevies ļoti labi.Pēc parādes pie Jāņa Čakstes pieminekļa kavējās Bauskas mūzikas skolas pasniedzēji Dzintra Vēvere un Aivars Brūmanis. Viņi pauda gandarījumu, ka svētki organizēti Jelgavā. Simboliski, ka tieši zemgalietis Jānis Čakste ir pirmais Latvijas Valsts prezidents. Dz. Vēvere atklāja, ka viņai Jelgavā dzīvo radi un ir ierasts šo pilsētu apmeklēt biežāk.Abi pedagogi uzskata, ka J. Čakstes piemineklis un laukums ap to ir jauki sakārtoti, vasarā šeit skaisti ziedot rozes. Pārvērtības drīz piedzīvošot arī tornis, kas redzams aiz pieminekļa. Valsts svētku svinības Latvijas reģionos bija organizētas pirmo reizi. Visās četrās vietās – Cēsīs, Liepājā, Jelgavā un Rēzeknē – ieradās Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu. Daudz svētku dalībnieku vēlējās sasveicināties ar prezidentu. Dodoties projām no J. Čakstes laukuma, viņš spieda roku dažādu paaudžu ļaudīm. Jelgavnieks Lembits Lanso «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka viņš jutis spēku, sasveicinoties ar prezidentu. Sirmais vīrs kājām bija nācis uz pilsētas centru, lai baudītu svētkus. Katrā reģionā V. Zatlers uzrunāja ļaudis. Jelgavu viņš nodēvēja par mūžīgās jaunības pilsētu, kur studenti saimnieko bijušās Kurzemes hercogistes pilī un kur dzimusi arī populārā grupa «Prāta Vētra». Valsts prezidents uzsvēra izglītības nozīmi un sacīja, ka bez Latvijas Lauksaimniecības universitātes nav iedomāja valsts attīstība, un uzsvēra, ka Zemgale ir Latvijas maizes klēts.V. Zatlers uzskata, ka tieši Jelgavā būtu jāatrodas Zemkopības ministrijai, jo tas mazinātu birokrātiju, turklāt tādējādi ministrija būtu tuvāk zinātnei un laukiem. Pieminēja arī labos lauksaimniekus, kādi ir Bauskā un Mežotnē. Tāpat kā citos reģionos, arī Jelgavā valsts svētku svinības sākās ar ekumenisko dievkalpojumu Sv. Annas katedrālē. Prezidents vēl piedalījās izstādes «Ainava medaļās un grafikās» atklāšanā Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā. Vakarpusē 600 viesu bija aicināti uz svētku koncertu, kura moto bija «Tikai kopā ar tevi un Latviju/Es spēju pasauli mīlēt». No Bauskas rajona koncertu klausījās un piedalījās Valsts prezidenta rīkotajā pieņemšanā mūspuses vairāki pašvaldību vadītāji, uzņēmēji. Mārtiņš Ruža «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka Jelgavas kultūras nama noformējums, viņaprāt, ir bijis svinīgs un svētku noskaņu pastiprinošs. Arī koncerta programma veidota tā, lai raisītos pārdomas par katra saikni ar savu zemi, taču varēja vairāk skanēt arī populāra mūzika. Viņaprāt, Jelgavas jauktajiem koriem «Zemgale» un «Spīgana», pilsētas kamerorķestrim un populārajam bigbendam ir izdevies spoži un emocionāli izpildīt sarežģītus skaņdarbus.Programmā bija fragmenti no Jāņa Lūsēna «Mistērijas par sapni un mīlestību», kā arī no Imanta Kalniņa skaņdarbiem «Dzejnieks un nāra», «Rīta cēliens». Vēl tika atskaņotas Līgas Celmas kompozīcijas «Paldies Saulei!» divas daļas. Koncertā skanēja arī Latvijas Nacionālās operas solistu balsis. Pēc koncerta un svinīgās pieņemšanas svētku salūts vēl papildus izgaismoja Jelgavu, kas tērpta košā svētku rotā. Valsts jubilejas svinības raisa dažādas noskaņas. Divas senas jelgavnieces atcerējās Latvijas krīzes laikus pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. 84 gadus vecā Oglīte (tieši tādu vārdu viņai devuši vecāki) sacīja: «Svētki ir svētki, mēs tos svētām, vienalga, kā klājas. Manuprāt, Latvijai ir bijuši vēl grūtāki periodi nekā pašlaik.»Tirdzniecības centrā «Vivo» Jelgavā pie Latvijas kartes maketa varēja piestiprināt savu svētku vēlējumu. «Rimi Latvija» darbiniece Agnese Mārtiņkriste skaidroja, ka vēl divos centros Liepājā un Ventspilī var izteikt vēlējumus Tēvzemei. Viss uzrakstītais tiks nodots pilsētu domēm. Dažādu sveicienu vidū bija arī šādi vārdi – «Kalnā kāpt un nerāpot». Staigājot pa Jelgavu, saklausīju, kā bērns pie sevis dzied «Dievs, svētī Latviju...» Tā ir mūsu visu cerība.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē