Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saeima noraida Satversmes grozījumus par krievu valodu kā otru valsts valodu; SC balsojumā nepiedalās

Saeima šodien ārkārtas sēdē vienprātīgi neatbalstīja likumprojektu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodu noteikt kā otru valsts valodu.Pret likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja visas parlamenta frakcijas - kopā 60 deputāti, par nebalsoja neviens, atturējās viens deputāts - Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK). "Saskaņas centrs" balsojumā nepiedalījās.Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu neatkarīgi no tā, kāds būtu Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā. Visticamāk, referendums varētu notikt 18.februārī.LETA jau ziņoja, ka savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu.Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien pabeidza pārbaudīt parakstu vākšanā likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai saņemtos parakstus, un CVK sēdē tika apstiprināti galīgie parakstu vākšanas rezultāti.Apstiprināti 187 378 paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās. Lai rīkotu referendumu, bija nepieciešams savākt 154 379 parakstus.CVK Satversmes grozījumu projektu iesniedza Valsts prezidentam, kuram tas bija jāiesniedz Saeimā.Referendums valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē