«Simtlatnieku» rosība Rosmē aizrauj un ceļ pašapziņu

Bezdarbnieku stipendiātu darbošanās Iecavas novadā mudina citus iedzīvotājus sakopt apkārtni un meklēt jaunus darbības virzienus.Pasaules Bankas sociālā spilvena projekts, kura mērķis ir dot minimālu iztiku ilgi bez darba esošiem cilvēkiem, Iecavas novadā ieguvis pozitīvas sniega bumbas efektu – 92 patlaban tajā nodarbinātie ļaudis pieauguši apziņā par savu varēšanu un rosina arī citus darboties. Projekta vadītājiem darbi saplānoti līdz pavasarim, un novada dome vēlas piešķirt tiem jaunu saturu, ar stipendiātu palīdzību ierīkojot tūrisma takas.Rosmē, kuru Iecavas iedzīvotāji nereti uzskata par «galīgo čuhņu», «simtlatnieki» (stipendija katru mēnesi ir simt latu) nu ienesuši Rosmei atbilstīgu rosību – līdz ar pašvaldības māju «Krastiņi» un «Lielkrastiņi» iemītniekiem savu namu apkārtni tīra arī vairāki kaimiņi. Nadežda Simoņenko apvelk plašu loku: «Agrāk tīrījām tikai pašu sētas vidu. Kaimiņi zem saviem logiem reti sakopa. Tagad, kad strādājam, arī citi nāk palīgā.»Agrāk aizaugusī ainava te pamatīgi mainījusies. Rima Žarko, kas darbos piedalās ar pašvaldības atbalstu, rāda ceļu, kas vēl jāattīra no krūmiem: «Agrāk no manas mājas «Lielkrastiņus» nevarēja redzēt, tagad te viss iztīrīts, pavasarī ierīkos dārzu.» Ģimenes, kas pastāvīgi bijušas Iecavas pašvaldības Sociālā dienesta rūpju lokā, tagad ar prieku kopj māju apkārtni, plāno, ko kur pavasarī sēs un stādīs, kā virs vecā pagraba ierīkos puķu dobi.Līdzīgi ir arī citur, «Bauskas Dzīvei» stāsta «simtlatnieku» projekta vadītāji novadā. Sociālā darbiniece Ļuda Belruse īpaši priecājas par Zālītes iedzīvotājiem: «Tie, kuri agrāk nāca pēc palīdzības nesakopušies, nomākti, tagad ar pašapziņu un atbildības izjūtu dara darbu, meklē, ko vēl varētu paveikt.» Kārtībnieks Igors Stepančenko gandarīts par savstarpējo atbalstu un draudzīgajām attiecībām, kas veidojas darba grupās.Iecavas projekta vadītāji domā ne tikai par veicamajiem darbiem, bet arī par cilvēkiem. «Nopirkām gan darbarīkus, gan biezus darba cimdus, apavus un atstarojošās vestes, lai cilvēki varētu ērti un droši strādāt,» stāsta novada kārtībniece Lūcija Muceniece. Garāmgājēji priecājoties par «jāņtārpiņiem», kas sakopj novada apdzīvotās vietas. Iecava jau izpelnījusies atzinību par veiksmīgu projekta īstenošanu un saņems papildu finansējumu vēl 28 bezdarbnieku iesaistīšanai, «Bauskas Dzīvi» informē pašvaldības sociālā dienesta speciāliste Arta Manuša. Viņa īpaši uzsver projekta daudzpusīgo labumu, proti, sociālie darbinieki konstatējuši, ka «simtlatnieku» ģimenēs līdz ar vecāku iesaistīšanos regulārā darbā uzlabojusies kārtība – bērni apmeklē izglītības iestādes, regulārie iztikas līdzekļi ļauj cilvēkiem sevi apgādāt, iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Citi nopelnīto naudu izmanto veselības uzlabošanai un sevis sakopšanai.A. Manuša gan pauž bažas, kas notiks ar pirmo «simtlatnieku» grupu, kad cilvēki beigs darbu šajā projektā. Nākamā gada martā viņus nomainīs 40 jaunu strādātāju. Starp «simtlatniekiem» nav daudz tādu, kas varētu kļūt par pašnodarbinātajiem vai sākt savu biznesu ar valsts atbalstu, vērtē speciāliste. Viņa tomēr cer, ka pavasarī «simtlatniekiem» atradīsies darbs pie zemniekiem. Jau tagad pāris projektā iesaistīto, labi strādājot, ieguvuši algotas darba vietas.Iecavas novada domes sēdē deputāti ierosināja «simtlatniekus» iesaistīt tūrisma taku izveidē. Maršrutus varētu sagatavot skolu audzēkņi projektu nedēļā. Bezdarbnieku brigāžu vadītāji par to ir priecīgi – tas piešķirtu darbam vēl lielāku jēgu. Darbu vadītāji meklē arī citus ilgtermiņa ieguvumus. L. Muceniece stāsta par nodomu bijušajā Ķesterkalna dārziņu teritorijā, kas tagad nopļauta un iztīrīta, ierīkot sociālos dārzus, kur mazturīgās ģimenes varētu audzēt sev dārzeņus, augļus un ogas. Tam jau tiek veikti priekšdarbi – no savāktajām lapām un citiem augiem gatavots komposts.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē