Skolēniem sākas vasaras brīvlaiks; vecākiem jārūpējas par bērnu drošību

Šodien 1.-8.klases un 10.-11.klases skolēniem sākas vasaras brīvlaiks, tādēļ vecākiem jārūpējas par bērnu drošību.

Jaunais - 2012./2013.mācību gads - sāksies pirmdien, 3.septembrī, jo 1.septembris šogad ir brīvdiena. Nākamā mācību gada sākuma un beigu laiki noteikti tāpat kā iepriekšējos gados, neparedzot izmaiņas mācību laika plānojumā. Pirmais semestris ilgs no 2012.gada 3.septembra līdz 2012.gada 21.decembrim, otrais semestris 1.-8.klases un 10.-11.klases skolēniem plānots no 2013.gada 7.janvāra līdz 2013.gada 31.maijam, 9.klases skolēniem - no 7.janvāra līdz 14.jūnijam, savukārt 12.klases skolēniem - no 7.janvāra līdz 21.jūnijam. Nākamajā mācību gadā skolēniem rudens brīvdienas plānotas no 2012.gada 29.oktobra līdz 2.novembrim, ziemas brīvdienas - no 2012.gada 24.decembra līdz 2013.gada 4.janvārim, pavasara brīvdienas - no 2013.gada 22.marta līdz 28.martam, bet vasaras brīvdienas 1.-8.klases un 10.-11.klases skolēniem - no 2013.gada 3.jūnija līdz 2013.gada 30.augustam. Savukārt 9.klases skolēniem mācību gads šogad beigsies 15.jūnijā, 12.klases skolēniem - 22.jūnijā. Sākoties vasaras brīvlaikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina visus bērnus un jauniešus būt piesardzīgiem, rūpēties par savu drošību un izmantot šo laiku, lai labi atpūstos un uzkrātu spēkus nākamajam mācību gadam. Lai atpūta pie ūdens būtu droša, VUGD atgādina, ka visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, jāpārliecinās, vai peldvietas krasts ir lēzens, vēlams, ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu. Skolēniem nevajadzētu peldēties nepazīstamās vietās. Ejot peldēties, jāņem līdzi draugs, jo, ja būsi viens un uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu palīdzēt. Pirms peldēšanās draugus vajag informēt, ja gadījumā jaunietis neprot peldēt. Nedrīkst pārvērtēt savus spēkus. Nepazīstamā vietā uzreiz nevajag lekt ūdenī, vispirms jāpārliecinās, ka ūdens tilpe ir pietiekami dziļa, vai tās gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt savainojumus. "Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji. Ja esi iekļuvis straumē, saglabā mieru, peldi pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam. Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nepeldi tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var to iepūst dziļumā. Ūdenī nevajag jokojoties, skaļi saukt "Palīgā! Slīkstu!", jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs tev nepievērsīs uzmanību," iesaka VUGD speciālisti. Viņi atgādina, ka slīkstoša drauga glābšana var apdraudēt palīdzības sniedzēju pašu, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam var palīdzēt noturēties virs ūdens. Vasaras mēnešos bieži arī tiek novērots zibens, kas nav tikai skaista dabas parādība, bet var nopietni apdraudēt dzīvību un veselību. Negaisa laikā patvērums jāmeklē mājā vai mašīnā un jāaizver logi un durvis, jāatvieno dators, radio un televizors no elektriskā tīkla. Negaisa laikā nevajag izmantot sadzīves elektrotehniku un tālruni. Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā, tādēļ jāatrod ēka, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, nav ieteicams izmantot nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem, iesaka speciālisti. Nevajag uzturēties atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam. Ja klajā laukā nav kur patverties, tad ieteicams nogulties zemē. Negaisa laikā nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties pilnā augumā. Pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā. Pārgājienos, kurinot ugunskuru, apkārt ugunskura vietai jāaprok zeme, lai uguns liesmas neizplatītos pa sauso zāli, krūmiem. Ugunskuru nedrīkst kurināt koku, ēku un degošu materiālu tuvumā. Vasarā mežā ugunskurus nedrīkst kurt vispār. Tos var kurt tikai speciāli ierīkotās vietās. Nevajag tuvoties un lekt pāri ugunskuram, ja mugurā ir sintētiskās drēbes, kas viegli un ātri aizdegas. Nedrīkst atstāt ugunskuru bez uzraudzības, un, atstājot ugunskura vietu, jānodzēš tas pilnīgi, lai nepieļautu ugunsgrēka iespējamību. "Ja vasaras brīvlaiku pavadi pilsētā, par savu atpūtas un pastaigu vietu neizvēlies pamestas jaunceltnes un ēkas. Tas ir aizliegts un var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību," brīdina VUGD speciālisti. Protams, ka vasaras periodā vecāki ne vienmēr varēs atrasties kopā ar saviem skolas vecuma bērniem, pieskatīt viņus. Taču vecākiem vajadzētu pārrunāt bērna dienas plānus, kurp viņi nolēmuši doties, ar ko kopā pavadīs brīvo laiku un kad paredzēts atgriezties mājās, kā arī informēt, ja plāni mainās. Bērna dienas kārtības pārzināšana ļaus laikus informēt bērnu par iespējamiem apdraudējumiem un ieteikt, kas jādara, lai izvairītos no nelaimes. Pieaugušo uzdevums ir izglītot bērnus, kā rīkoties dažādās sarežģītās sadzīves situācijās, izskaidrot, ka par ikvienu nelaimi jāziņo nekavējoties, jo tad ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumu. Kategoriski aizliegumi un draudi sodīt neradīs izpratni par drošību. Kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā paglābties pašam, paglābt līdzcilvēkus, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda, kā noslēpt savu vai draugu pārkāpumu. Ja skolēni vai apkārtējie ir nokļuvuši nelaimē vai ir izcēlies ugunsgrēks, nepieciešama ugunsdzēsēju, mediķu vai policijas palīdzība, jāzvana uz bezmaksas tālruni 112.

Pievieno komentāru

Latvijā un pasaulē